Ilze Kuzmina: “Viltus ziņas” un literatūras stundu skaits. Kāpēc vajadzīgi uzbrukumi oponentiem? 0
Pagājušajā nedēļā, turpinoties diskusijai par to, vai pamatskolēniem būs gana daudz literatūras stundu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pat lietoja vārdu salikumu “viltus ziņas par literatūru”. Kas tieši literatūras stundu kontekstā ir viltus ziņas – vai skolotāju apgalvotais, ka stundu skaits samazināsies, vai bažas, ka skolēnu lasītprasme un lasītkāre saplaks vēl vairāk, savā diezgan garajā un niknajā tirādē Šadurskis gan neskaidroja.
Pazīstamās “Collins” vārdnīcas veidotāji formulējuši, ka viltus ziņas (“fake news”) ir nepatiesa, bieži vien sensacionāla informācija, kas pasniegta ziņas formā. Latvijā “fake news” visbiežāk nāk no Krievijā bāzētām tīmekļa vietnēm, kas melo, cenšoties parādīt Latviju kā neizdevušos valsti, vai tā sauktajiem klikšķu portāliem, kas, publicējot, melīgu, skandalozu informāciju, piemēram, par it kā sabrukušu lielveikalu, cenšas palielināt vietnes apmeklētāju skaitu un ar to nopelnīt. Tātad visus tos, kuri uztraucas par literatūras vietu jaunajā mācību saturā, pirmkārt, jau skolotājus un rakstniekus un, otrkārt, žurnālistus, kuri raksta par šo tēmu, ministrs noliek blakus iepriekš minētajiem “fake news” autoriem?
Dīvaini. Vēl jo vairāk tāpēc, ka piektdien ministrs pats atzina: izskatīšanai valdībā iesniegtie noteikumi par jauno pamatizglītības standartu paredz literatūras stundu skaita samazinājumu (kaut arī dokumenta autoru ieskatā nelielu). Jā, runa ir tikai par vienu stundu trīs gadu posmā! Taču arī viena stunda ir svarīga, ja mācību priekšmetam atvēlētas tikai divas stundas nedēļā.
Patiesība gan ir tāda, ka šobrīd nav nemaz tik viegli prognozēt, vai un cik lielā mērā samazināsies literatūras stundu skaits. Tas tāpēc, ka skolās šajā mācību priekšmetā var būt dažāds stundu skaits, to pieļauj esošais pamatizglītības standarts, turklāt skolas var veidot arī savas izglītības programmas, un lielākā daļa skolu īsteno šādas autorprogrammas. Līdz ar to nav precīzu datu par to, cik un kā skolās mācās literatūru. Ir tikai sajūtas. Latviešu valodas un literatūras skolotājiem vienas, bet Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kā arī Valsts izglītības satura centram (VISC) – citas. Arī nākotnē stundu skaits katrā mācību priekšmetā skolās varēs būt atšķirīgs, taču, kā katra skola savu brīvību izmantos, vēl nav zināms. Neraugoties uz to, ministrs paziņoja, ka vismaz 4. – 6. klašu grupā literatūras stundu skaits nesamazināsies.
Piektdien Šadurskis arī vērsās pie žurnālistiem, aicinot mūs nebūt paviršiem, jo paviršību jau tāpat šajā pasaulē pietiekot. Pietiek gan! Tāpat kā manipulāciju netrūkst, un arī tās nevajadzētu vairot. Taču tieši tas tiek darīts. Var jau vainot žurnālistus, kuri “raud” līdzi literatūras skolotājiem par gaidāmo apdraudējumu un paļaujas uz datiem, ko par literatūras stundu skaitu devuši šie skolotāji. Jā, izrādās, ka arī šie dati nav gluži precīzi, jo skolotājiem tāpat nav statistikas par to, cik tad literatūras stundu realitātē ir katrā klasē.
Tomēr nav saprotams, kāpēc tā vietā, lai skaidrotu reālo situāciju, IZM un VISC pirms jaunā pamatizglītības standarta projekta publiskošanas apgalvoja, ka literatūras mazāk nebūs. Kāpēc, sākoties diskusijai, VISC pārstāvji piekrita, ka stundu skaits saruks, kaut teica, ka tas nekas, jo lasīt var mācīties arī fizikas stundās, bet pēc tam izdomāja, ka nesamazināsies? Kāpēc ministrs stāstīja, ka būs pat labāk nekā bija, jo mākslas jomas mācību priekšmetiem būs par vienu stundu nedēļā vairāk nekā tagad? Kāda tam nozīme, ja uztraukums ir tieši par literatūru, bet ne jau šim mācību priekšmetam būs kāda stunda vairāk? Kāpēc prasība nesamazināt literatūras stundu skaitu jāmet vienā maisā ar aicinājumiem palielināt stundu skaitu citos mācību priekšmetos, pat tajos, kuros jau tā plānots palielinājums? Tā ministrija var atrunāties, ka visi skolotāji tak prasa vairāk stundu “savam” priekšmetam. Bet, ja ministrs ir tik pārliecināts par savu taisnību, kāpēc vēl vajadzīgas šādas manipulācijas? Lai cik taisnīga būtu kāda prasība, tikko kļūst manāma manipulēšana ar datiem vai kādi citi meli, arī pati prasība sāk izskatīties apšaubāma. Tieši manipulēšanu ar faktiem un datiem iecienījuši arī visapsviedīgākie viltus ziņu veidotāji. Bet, lai atšķirtu melus un manipulācijas no patiesības, ir daudz jālasa un jāiemācās kritiski spriest, tostarp literatūras stundās.
