“Viņš grib redzēt manu māju un bērnus!” Juris nesaprot, kā viņa darba devējs var pieprasīt tik absurdus priekšnosacījumus 0
Krista Draveniece

Foto: pexels.com
Pievieno LA.LV

Darbs no mājām daudziem nozīmē elastīgāku ikdienu, taču reizēm darba un privātās dzīves robeža kļūst nepatīkami plāna. Ar šādu situāciju saskāries kāds attālināti strādājošs darbinieks Juris, kura priekšnieks “Zoom” sapulcēs pieprasa kameru turēt ieslēgtu visu laiku.

Kokteilis
5 datumi, kuros dzimušie apveltīti ar retu, pārdabisku dāvanu – sesto maņu
Kokteilis
Atceries kādu? 5 padomju laiku kulta produkti, kurus veikalos vairs ar uguni neatrast
Krakovas slaktiņa sarīkotājs pirms apšaudes iegādājās vairākas uzšuves: lūk, ko tās simbolizē 31
Lasīt citas ziņas

“Es strādāju no mājām, nevis no biroja. Man aiz muguras ir mana dzīve – reizēm garām paiet bērni, redzamas mantas, ģimenes fotogrāfijas, dažreiz kāds no mājiniekiem vienkārši ieiet istabā. Kāpēc man visiem kolēģiem tas būtu jārāda, es reāli nesaprotu?” viņš jautā.

Darbinieks stāsta, ka uzņēmumā kamera jāieslēdz katrā attālinātajā sanāksmē, arī tad, ja viņš pats tajā neuzstājas un lielāko daļu laika tikai klausās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja prezentēju vai runāju ar klientu – labi, to es vēl saprotu. Bet kāpēc man pusotru stundu jāsēž kamerā informatīvā sapulcē, kur runā vadītājs un vēl 30 cilvēki klausās? Priekšnieks saka, ka tā ir cieņa pret kolēģiem un ka viņš grib redzēt, vai mēs tiešām piedalāmies, bet es vispār tā neuzskatu, es esmu sapulcē, es taču nesēžu džakuzi vai neēdu bulciņas, varam sasveicināties, visi ieslēgt kameras, redzēt, ka neviens šobrīd nav manikīra salonā un tad, kad notiek prezentēšana, pārējie var izslēgt kameru, manuprāt.”

Visvairāk viņu kaitina tas, ka atteikšanās ieslēgt kameru tiek uztverta gandrīz kā disciplīnas pārkāpums.

“Vienreiz pateicu, ka bērns ir mājās un nevēlos, lai viņš visu laiku nonāk kadrā. Saņēmu atbildi – uzliec virtuālo fonu un ieslēdz kameru. Man radās jautājums: kāds sakars? Vai priekšniekam vispār ir likumīgas tiesības nemitīgi prasīt, lai kamera būtu ieslēgta?”

LA.LV šo jautājumu lūdza skaidrot zvērinātam advokātam Laurim Klagišam.

Īsā atbilde – darba devējam nav ne absolūtu tiesību pieprasīt kameru jebkurā attālinātā sapulcē, ne arī absolūta aizlieguma to prasīt. Izšķirošs ir prasības mērķis, nepieciešamība un samērīgums.

Vai darba devējs drīkst prasīt ieslēgt kameru? Jā, noteiktās situācijās, ja tam ir objektīvs, ar darbu saistīts pamatojums.

Piemēram, kamera var būt pamatoti nepieciešama klientu apkalpošanā, mācībās, darba intervijā, prezentācijā vai sanāksmē, kurā vizuāla saziņa ir būtiska darba uzdevuma daļa.

Darba likuma 56. panta pirmā un otrā daļa ļauj darba devējam darba līguma ietvaros precizēt darba pienākumus, darba kārtību un darbinieka uzvedības noteikumus. Tomēr šīs tiesības nav neierobežotas.

Svarīgi arī tas, ka kameras izmantošana ir personas datu apstrāde pat tad, ja attēls netiek ierakstīts – pārējie sapulces dalībnieki redz identificējamu cilvēku. Tāpēc darba devējam jābūt konkrētam nolūkam un tiesiskam pamatam, kā arī jāspēj pamatot, kādēļ tieši videoattēls šā nolūka sasniegšanai ir nepieciešams.

Vai kameru var likt ieslēgt pilnīgi visās sapulcēs? Uzņēmums var noteikt vispārēju kārtību, taču automātiska prasība kameru turēt ieslēgtu katrā sapulcē neatkarīgi no tās rakstura var kļūt nesamērīga.

Darba devējam nav obligāti pirms katras sapulces jāizdod īpašs rīkojums, taču būtu jābūt saprotamiem noteikumiem – kad kamera ir nepieciešama, kādam mērķim un vai nav iespējams izmantot privātumu mazāk ierobežojošu risinājumu.

Piemēram, prasību pēc ieslēgtas kameras ir vieglāk pamatot prezentācijas vai individuālas pārrunas laikā nekā lielā informatīvā sapulcē, kurā darbinieks faktiski tikai klausās.

Datu aizsardzības principi paredz, ka pēc noklusējuma būtu jāapstrādā tikai tik daudz personas datu, cik konkrētajam nolūkam nepieciešams. Satversmes 96. pants aizsargā cilvēka privāto dzīvi un mājokli. Fakts, ka darbinieks strādā no mājām, šo aizsardzību neatceļ.

Darba devēja vēlme redzēt darbinieku automātiski nenozīmē tiesības iegūt nevajadzīgu ieskatu viņa dzīvesvietā, ģimenē vai citu mājsaimniecības locekļu, īpaši bērnu, ikdienā.

Tāpēc saprātīgs kompromiss var būt:

– fona izpludināšana vai virtuāls fons;
– šaurāks kameras kadrējums;
– iespēja kameru īslaicīgi izslēgt;
– kameras ieslēgšana tikai tad, kad darbinieks pats runā vai prezentē.

Arī darbiniekam, cik vien iespējams, būtu jāorganizē pieslēgšanās tā, lai kadrā nenonāktu bērni, ģimenes locekļi vai sensitīva informācija.

Vai darbinieks drīkst vienkārši atteikties? Ne vienmēr. Ja kameras ieslēgšanas prasība ir tiesiska, pamatota, samērīga un ietilpst darba organizācijā, nepamatots atteikums teorētiski var tikt vērtēts kā darba kārtības neievērošana.

Taču daudzās sapulcēs pilnvērtīga piedalīšanās ar mikrofonu var būt pilnīgi pietiekama, ja videoattēls darba procesam neko būtisku nepievieno.

Ja darbiniekam ir konkrēts privātuma risks – piemēram, kadrā regulāri nonāk bērns vai nav iespējams nodrošināt privātu darba telpu –, labākais risinājums nav vienkārši pateikt “kameru neslēgšu”. Ieteicams paskaidrot iemeslu, lūgt darba devējam pamatot prasību un piedāvāt alternatīvu.

Darba likuma 90. pants ļauj darba devējam par darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu. Taču pirms tam jānoskaidro, vai konkrētā prasība vispār bija tiesiska, darbiniekam zināma un samērīga.

Turklāt pirms piezīmes vai rājiena darba devējam rakstveidā jānorāda iespējamā pārkāpuma būtība un jāpieprasa darbinieka paskaidrojums.

Vienreizēja kameras neieslēgšana pati par sevi parasti nevarētu automātiski nozīmēt darba zaudēšanu.

Darba līguma uzteikuma gadījumā būtu jāvērtē pārkāpuma smagums, konkrētie apstākļi, darbinieka līdzšinējais darbs un citi faktori.

Savukārt, ja darbinieks likumīgā veidā aizstāv savas tiesības vai iesniedz sūdzību, darba devējs par to nedrīkst viņu sodīt vai radīt citas nelabvēlīgas sekas.

Kur noteikumam par kameru būtu jābūt ierakstītam? Atsevišķas sapulces gadījumā, kur nepieciešamība pēc video ir objektīvi pamatota, var pietikt arī ar vadītāja rīkojumu.

Savukārt, ja uzņēmumā tiek ieviesta pastāvīga prasība ieslēgt kameru noteiktu veidu sapulcēs, pareizāk to būtu noteikt rakstveidā – darba kārtības noteikumos, attālinātā darba kārtībā vai citā iekšējā dokumentā.

Darbiniekiem būtu jāzina, kādam nolūkam kamera tiek izmantota, uz kāda tiesiskā pamata, kas redz attēlu un vai sapulce tiek ierakstīta.

Un te ir vēl viena svarīga robeža: sapulces ierakstīšana nav tas pats, kas vienkārši ieslēgta kamera. Ieraksts ir būtiski intensīvāka personas datu apstrāde. To nevar automātiski pamatot tikai ar uzņēmuma noteikumu, ka sapulces dalībniekiem jābūt redzamiem. Ierakstīšanai nepieciešams atsevišķs nolūks, tiesiskais pamats, iepriekšēja informēšana un noteikts glabāšanas termiņš.

Ko darīt, ja priekšnieks saka: “Kamera būs ieslēgta un viss”? Advokāts iesaka vispirms lūgt vadītājam vai personāla daļai rakstveidā izskaidrot, kāpēc kamera nepieciešama un kā šis noteikums uzņēmumā tiek piemērots.

Tad darbinieks var aprakstīt konkrēto privātuma problēmu un piedāvāt alternatīvu. Ja uzņēmumā ir datu aizsardzības speciālists, var vērsties arī pie viņa.

Ja risinājums netiek panākts, darbiniekam ir tiesības iesniegt darba devējam rakstveida sūdzību. Darba tiesību jautājumos iespējams vērsties Valsts darba inspekcijā, bet personas datu un privātuma jautājumos – Datu valsts inspekcijā. Ja darbiniekam jau izteikta piezīme vai rājiens, Darba likums paredz iespēju viena mēneša laikā prasīt tā atcelšanu.

Galvenais princips ir salīdzinoši vienkāršs: kamera var būt normāls darba organizācijas instruments, taču tai nevajadzētu pārvērsties par līdzekli, ar kuru darba devējs bez pietiekama pamata regulāri ielūkojas darbinieka mājoklī un privātajā dzīvē.

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.