Viņš ir Latvijas Tramps! Lietuvas medijs publicējis plašu analīzi par vēlēšanām Latvijā 0
Kamēr Latvijā šodien notiek 15. Saeimas vēlēšanas, kaimiņvalstu mediji uzmanīgi seko līdzi tam, kādu parlamentu ievēlēs Latvijas iedzīvotāji. Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēl pirms vēlēšanu dienas publicējis plašu analīzi par Latvijas politisko situāciju, kampaņas galvenajām tēmām un spēkiem, kas pretendē uz vietām Saeimā.
LRT raksta virsrakstā izcelts gan salīdzinoši nesen amatā nonākušais premjers Andris Kulbergs, gan Ainārs Šlesers, kuru rakstā atgādināts, ka komentētāji dēvējuši par “Latvijas Trampu”, gan konkurence par krievvalodīgo vēlētāju balsīm.
Vēlēšanas pēc politiski vētraina pavasara
LRT saviem lasītājiem atgādina, ka šīs vēlēšanas notiek vien dažus mēnešus pēc politiskās krīzes, kas Latvijā sākās maijā.
7. maijā divi no kursa novirzījušies Ukrainas droni no Krievijas puses ielidoja Latvijas teritorijā un Rēzeknē ietriecās tukšās naftas glabātavas tvertnēs. Incidents izraisīja asas diskusijas par Latvijas gatavību aizsargāt savu gaisa telpu.
Dažas dienas vēlāk no amata atkāpās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, “Progresīvie” pameta valdības koalīciju, bet 14. maijā par atkāpšanos paziņoja arī toreizējā premjerministre Evika Siliņa.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tam valdības veidošanu uzticēja “Apvienotā saraksta” līderim Andrim Kulbergam. Viņa veidoto valdību ar “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību un Zaļo un zemnieku savienību Saeima apstiprināja 28. maijā.
Vēlēšanu laikā pastiprināta arī gaisa telpas aizsardzība
Lietuvas medijs īpaši pievērš uzmanību Latvijas drošības situācijai.
Vēlēšanu periodā uz Lielvārdes militāro bāzi nosūtīti četri Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Latvijas Aizsardzības ministrija skaidrojusi, ka Latvija vērsusies pie NATO sabiedrotajiem ar aicinājumu vēlēšanu laikā pastiprināt gaisa telpas aizsardzību un reaģēšanas spējas.
LRT atgādina, ka pēdējos mēnešos Baltijas valstu gaisa telpā notikuši vairāki incidenti ar bezpilota lidaparātiem, ko NATO valstis vērtējušas kara Ukrainā radītās drošības situācijas kontekstā.
Uzmanība pievērsta arī informatīvajai telpai. Latvijas Valsts drošības dienests 28. septembrī bija paziņojis, ka nav konstatējis nozīmīgus un sistemātiskus Krievijas vai citu naidīgu valstu mēģinājumus ietekmēt vēlēšanas kādas konkrētas partijas vai kandidāta interesēs. Vienlaikus dienests turpināja vērtēt atsevišķus dezinformācijas gadījumus un neizslēdza provokāciju iespējamību.
Liels neizlēmušo vēlētāju skaits
LRT plaši aplūko arī septembra sabiedriskās domas aptauju.
SKDS aptaujā, kas pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veikta no 4. līdz 16. septembrim un kurā piedalījās vairāk nekā 2000 pilsoņu, 14,4% atbalstu pauda “Apvienotajam sarakstam”. Savukārt 18,7% aptaujāto tobrīd vēl nebija izlēmuši, par ko balsot, bet 14,9% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
LRT uzsver, ka tieši lielais neizlēmušo īpatsvars padara aptaujas par ierobežotu momentuzņēmumu, nevis vēlēšanu iznākuma garantiju.
Lietuviešu lasītājiem tiek skaidrota arī Latvijas politiskās sistēmas īpatnība – visvairāk balsu ieguvusī partija ne vienmēr nonāk valdībā vai iegūst premjera amatu. Kā piemēru LRT min “Saskaņu”, kas 2014. un 2018. gada vēlēšanās saņēma visvairāk balsu, tomēr abas reizes palika opozīcijā, jo citas partijas ar to nevēlējās veidot koalīciju.
Tāpēc pēc vēlēšanām būtiska būs ne tikai katras partijas iegūtā balsu daļa, bet arī spēja vienoties ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīciju.
Ekonomika, “airBaltic” un “Rail Baltica”
LRT vērtējumā priekšvēlēšanu kampaņas centrā šoreiz lielā mērā bijusi ekonomika un sociālā politika.
Debatēs politiķi strīdējušies par nodokļiem, valsts parādu, veselības aprūpes finansējumu, nabadzības mazināšanu un atbalstu ģimenēm. Atsevišķas lielas tēmas bijušas finansiālās grūtībās nonākušais “airBaltic”, “Rail Baltica” nākotne un valsts finansējums nevalstiskajām organizācijām. Runāts arī par aizsardzību, attiecībām ar Krieviju un imigrāciju.
LRT citē sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieci Ivetu Kažoku, kura norādījusi, ka Latvijas politiķi aizvien vairāk seko sociālajos tīklos uznirstošām tēmām un cenšas uz tām nekavējoties reaģēt, bet ilgtermiņa redzējums kampaņā esot mazāk pamanāms.
Līdzīgu problēmu intervijā LSM saskatījis arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers – kandidāti daudz runājot par atsevišķām sabiedrībai svarīgām problēmām, taču no priekšvēlēšanu diskusijām esot grūtāk saprast partiju kopējo redzējumu valsts attīstībai.
LRT uzmanības centrā – Kulbergs
Plašākajā partiju apskatā LRT sāk ar “Apvienoto sarakstu” un premjeru Andri Kulbergu.
Lietuvas medijs raksta, ka vēl līdz pavasarim Kulbergs bijis mazāk pamanāms opozīcijas politiķis, taču pēc iepriekšējās valdības krišanas nonācis premjera amatā un dažu mēnešu laikā viņa valdībai nācies risināt gan drošības jautājumus, gan strīdēties par valsts tēriņiem un lielajiem infrastruktūras projektiem.
“Apvienotais saraksts” priekšvēlēšanu programmā cita starpā rosinājis pārskatīt valsts uzņēmumu pārvaldību un būtiski samazināt “Rail Baltica” projekta apjomu.
“Suverēnā vara” un jautājumi par Krieviju
LRT uzmanību pievērš arī “Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši”, kurai minētajā SKDS aptaujā atbalstu bija pauduši 9,4% respondentu.
Rakstā īpaši izcelta Jūlija Stepaņenko. LRT norāda uz publiski apspriestām politiķes ģimenes saitēm ar Krieviju, tostarp ziņām par no Krievijā dzīvojošā tēva saņemtām ievērojamām dāvanām un viņa uzņēmuma darbību. Šie apstākļi rakstā tiek aprakstīti kā daļa no politiskās diskusijas par kandidāti.
Partija savukārt priekšvēlēšanu komunikācijā uzsver tradicionālās ģimenes vērtības un lielāku atbalstu ģimenēm, kā arī iestājas par izmaiņām valodas, obligātā militārā dienesta un “Rail Baltica” jautājumos.
Kāpēc LRT piesauc “Latvijas Trampu”?
Atsevišķa sadaļa veltīta “Latvija pirmajā vietā” līderim Aināram Šleseram.
LRT viņu raksturo kā uzņēmēju un pieredzējušu politiķi, kurš savas karjeras laikā pārstāvējis vairākus politiskos spēkus. Lietuvas medijs arī atgādina, ka politiskā stila un partijas nosaukuma līdzības ar Donalda Trampa saukli “America First” dēļ Šleseru daži komentētāji dēvējuši par “Latvijas Trampu”.
SKDS septembra aptaujā LPV bija 9,2% atbalsts.
LRT raksta, ka Šlesers kampaņā runājis par nodokļu samazināšanu, ciešākām attiecībām ar ASV un “Rail Baltica” projekta pārtraukšanu.
“Progresīvajiem” vēlēšanas pēc dronu krīzes
Lietuvas medijs īpaši pievēršas arī “Progresīvajiem”, kuri septembra aptaujā saņēma 6,2% atbalstu.
Viens no partijas redzamākajiem kandidātiem ir bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kura atkāpšanās sekoja maija dronu incidentam. Pēc viņa demisijas “Progresīvie” pameta valdības koalīciju.
LRT norāda, ka partija uzsver sociālos pakalpojumus, izglītību, atjaunojamo enerģiju un lielākus izdevumus aizsardzībai.
Uz 5% robežas – vairāki līdzšinējās koalīcijas spēki
Tālāk LRT aplūko Nacionālo apvienību, Zaļo un zemnieku savienību un “Jauno Vienotību”.
Septembra aptaujā Nacionālajai apvienībai bija 5,6% atbalsts, ZZS – 4,8%, bet “Jaunajai Vienotībai” – 4,3%. Tie ir konkrētā aptaujas perioda mērījumi, nevis vēlēšanu rezultāta prognoze.
LRT raksta, ka Nacionālā apvienība uzsver aizsardzības finansējuma palielināšanu un ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju, ZZS – reģionu attīstību un veselības aprūpi, savukārt “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu programmā piedāvā palielināt finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei, pētniecībai un attīstībai.
Kur palikušas krievvalodīgo vēlētāju balsis?
Lietuviešu rakstā viena no interesantākajām līnijām ir konkurence par vēlētājiem, kuri agrāk lielā skaitā atbalstīja “Saskaņu”.
LRT atgādina, ka pēc 2022. gada vēlēšanām “Saskaņa” Saeimā vairs neiekļuva. Šā gada septembra aptaujā politisko partiju apvienībai “Saskaņas Centrs” bija 1,8% atbalsts. Par daļu agrākā elektorāta tagad konkurē vairāki citi politiskie spēki.
Savukārt “Stabilitātei!” aptaujā bija 2,8%. LRT raksta, ka tās līderis Aleksejs Rosļikovs iestājas par ekonomisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju un Baltkrieviju, sankciju atcelšanu un plašāku krievu valodas izmantošanu.
Arī jaunāki un mazāki politiskie spēki
Raksta noslēgumā LRT apskata partijas, kuru atbalsts septembra aptaujā bijis zemāks.
“Mēs mainām noteikumus”, ar kuru saistīts arī režisors Alvis Hermanis, bija 2,5% atbalsts. LRT izceļ šī politiskā spēka nostāju imigrācijas ierobežošanas, reģionālo brīvprātīgo aizsardzības vienību un vēlēšanu sistēmas maiņas jautājumos.
“Latvijas attīstībai” aptaujā bija 2,4%, “Saskaņas Centram” – 1,8%, “Austošajai Saulei Latvijai” – 1,3%, “Gobzema sarakstam” – 1,2%, bet Jaunajai konservatīvajai partijai – 0,5%.
