Visi vīriešu seksualitātes posmi 0
Tapšana par vīrieti ir ceļš no narcistiskas noslēgtības līdz citu jūtu izpratnei, uzskata seksologs Alens Erils (Alain Héril).
Slavenā franču psihoanalītiķa un seksologa Alena Erila acīs vīriešu seksualitāte ir daudz plašāka nekā sekss, raksta Psychologies. Būt vīrietim nozīmē kļūt par vīrieti, apzināties sevi ar attieksmi pret savu ķermeni un jūtām, pret saviem vecākiem, sievietēm, draugiem un saviem bērniem, vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā, vājumu un spēku, ievainojamību un atbildību.
Seksualitātes sfēra ir personiskais Visums, un katram no mums, vīrietim vai sievietei, tas ir jāizveido patstāvīgi. Nepastāv receptes un instrukcijas, taču pastāv likumsakarības un daudziem no mums kopīgas grūtības un atklājumi, kuras Alens Erils vairāk nekā divdesmit gadus ir analizējis, komunicējot ar saviem pacientiem. Savas pārdomas viņš apkopojis grāmatā “Būt vīrietim. Ceļojums pa vīriešu seksuālo evolūciju.”
Viena no idejām, kas caurvij darbu, ir tas, ka ikvienā vecumā vīrietim no jauna jāpārdomā sava maskulinitāte un jāatbild uz galvenajiem jautājumiem. Viņam jāatrod līdzsvars starp savu baudu un otra cilvēka jūtām, jāpiedzīvo sēras par zudušo jaunības vieglumu un jāpieņem sevi briedumā. Seši “būt vīrietim” laikmeti: seksologa zinošais skatījums un pieredzes stāsti.
10-20 gadi
Zēna gadi: sevis meklējumi
Pusaudža gadu pienākšana bieži vien izraisa zēnā tik lielu entuziasmu un enerģiju, ka tā burtiski pārpilda viņu, virzot uz fizisko un garīgo autonomiju.
Pusaudžiem rodas divējādas jūtas, kurās apvienotas bailes un sajūsma.
Spēcīgas hormonālās izmaiņas, jauns ķermenis un reālas izredzes piedzīvot pirmo seksuālo kontaktu un pirmo mīlestību izraisa dziļu identitātes krīzi. Un vēl tajā visā jāatrod savs ceļš, jātiek skaidrībā ar sevi un pasauli. Pusaudzis ir bruņinieks, kurš iekaro dzīvi priecīgi, ar entuziasmu un vieglu sirdi.
Atslēgas vārdi: hormoni, krīze, zinātkāre, bailes, prieks, kautrība, rupjība, vieglums, masturbācija, homoseksualitāte, pirmā mīlestība.
Citāts: “Es pirmo reizi iemīlējos, kad man bija 13. Atceros visu tā, it kā tas būtu noticis vakar! Meitene ar brūnām acīm, kuru ieraugot mana sirds sitās mežonīgi. Bet es viņai nekad neteicu par savām jūtām. Es tās paturēju sevī. Un kā gan to pateikt? Meitenes uz mums skatījās šķībi, gaidīja, ka mēs tuvosimies pirmie. Es nezināju, kā to izdarīt. ” (Francis, 64 gadi)
20-30 gadi
Jaunība: sadursme ar realitāti
Daudziem vīriešiem ir grūti atvadīties no savas jaunības.
Viņiem žēl šķirties no viegluma un bezrūpības, kas ir jaunības daļa. Baudas princips nonāk pretrunā ar realitātes principu, un jauneklis meklē, kā tos samierināt. Jāuzņemas atbildība par profesionālo izvēli, jūtām un attiecībām. Pirmo reizi rodas domas, ka pašreizējais romāns var būt ilgstošs, varbūt pat uz visu dzīvi.
Viens no veidiem, kā veidot sevi un pārvarēt bailes no nākotnes, ir draudzība ar citiem vīriešiem, kas kalpo kā spogulis un atbalsts sadursmē ar pasauli, it īpaši tāpēc, ka cerību neatbilstība realitātei dažreiz izraisa depresiju. Vīrietis pāraug “pretrunu gara” posmu un sāk attīstīt savas vērtības un attieksmi.
Atslēgas vārdi: sērošana, bauda, realitāte, nākotne, māte, draudzība, vērtības, ievainojamība, dzimumloceklis, orgasms.
Citāts: “Tas bija neizturami: būt tik maigam, sajust, kā acis pieplūst asarām, saņemot īsziņu no viņas: es nespēju ar to samierināties! Man bija jāizvēlas: viņa vai manu draugu kompānija… Un es izvēlējos draugus! Iespējams, es liku viņai ļoti ciest, bet arī es pats pārdzīvoju! Trīs gadus vēlāk mēs atkal satikāmies. Man tuvojās 30, biju vairāk nobriedis un gudrāks. Piekritu būt viegli ievainojams un jūtīgs – par laimi sev!” (Žans, 30 gadi)
30-40 gadi
Kļūšana par tēvu: bezrūpības beigas
Daudziem vīriešiem izredzes kļūt par tēvu izraisa paniku un reiboni, bet tieši pēc 30 gadiem šīs izredzes parasti kļūst reālas.
Ir jauna sākuma, jauna pārbaudījuma sajūta: pēc tik lielām pūlēm, kas bija vajadzīgas, lai kļūtu par vīrieti, viss jāsāk no jauna!
Turklāt kļūšana par tēvu uz visiem laikiem maina vīrieša kā savu vecāku dēla statusu. Vīriešu zemapziņā rodas jautājumi: vai kļūdams par tēvu, es palikšu vīrietis? Kā patiesi iejusties tēva lomā, nevis tikai to tēlot? Kāds tēvs es gribu būt?
Atbildēs uz šiem jautājumiem ietverta dziļa eksistenciāla izvēle. Arī seksualitāte mainās: “falliskā” pašapliecināšanās pastāv līdzās pirmajām seksuālajām grūtībām, jārisina pastāvīgs dialogs ar topošo māti, jāpieņem savas fantāzijas, kas saistītas ar viņas grūtniecību, jaunā veidā jāpaskatās uz sevi un viņu. Jātiek galā ar apjukumu, greizsirdību un paša bezvērtības sajūtu, lai kļūtu par triādes tēvs – māte – bērns daļu.
Atslēgas vārdi: vīrietis, bērns, iniciācija, vientulība, šķiršanās, stress, loma, pieķeršanās.
Citāts: “Es biju laimīgs, ka man piedzimis dēls. Es pat lepojos ar to. Es lepojos, ka man izdevās: biju domājis, ka nespēšu tikt galā ar tēva lomu. Taču man bija sāpīgi pieņemt, ka manai sievai un manam dēlam var būt savas attiecības. Kad viņa baroja bērnu ar krūti, es sajutu, kā manī iekvēlojas dusmas un es kaunējos par šīm jūtām.” (Džespers, 34 gadi)
40-50 gadi
Briedums: līdzsvara punkts
Dažreiz četrdesmit gadus veci vīrieši dzīvo, gaidot 50 gadu slieksni, ko viņi uzskata par vīriešu spēka zaudēšanas brīdi, sērām par visvarenību un ķermeņa nodevību. Ar šo desmitgadi saistītas daudzas fantāzijas un bailes, kas attiecas ar seksu. Daudzi atkal kļūst par tēviem, lai saglabātu nemirstības ilūziju. Pēc četrdesmit gadiem vīrietis sāk patiesi baidīties no vecuma un jūt, ka viņam būs jāmainās.
Jādzimst jaunai, nobriedušai personībai, un daži paradumi un uzvedība jāatstāj pagātnē.
Ir nepieciešamība savaldzināt, apburt, patikt, lai apstiprinātu savu vīrišķību, vairot mīlestības uzvaras un seksuālos aktus, pierādīt sev, ka pasaule var mainīties atkarībā no mūsu vēlmēm. Tajā pašā vecumā parasti veidojas pieaugušo attiecības ar savu tēvu (“kā vīrietim ar vīrieti”) un notiek to lēmumu pieņemšana, kas noteiks visu turpmāko dzīvi.
Atslēgas vārdi: novecošana, atbildība, vidus posms, apogeja, pavedināšana, ķermenis.
Citāts: “Es vairs nejūtos iekārots un pavedinošs. Mani mati kļūst retāki, sporta zālē es nevaru parādīt iepriekšējos rezultātus, un erekcija arī vairs nav tā, kāda bija, man šķiet! Esmu noguris, tiešām ļoti noguris… “(Reno, 47 gadi)
50-60 gadi
Meklējot sevi: laiks paātrina skrējienu
Izmaiņas ķermenī kļūst acīmredzamas, un tas var izraisīt hipohondriju. Filozofiskais skatījums uz dzīvi un sevis izpratne, ja tie agrāk tikuši sasniegti, sniedz gudrību, vīrišķību un mieru, lai šķērsotu 50 gadu jubilejas slieksni.
Valdīt pār sevi, cienīt sevi, apliecināt savu eksistences veidu pasaulē – galvenie šī vecuma prieki.
Tomēr “seksuālās nāves” rēgs bieži vien iegrūž vīriešus jauno sieviešu apskāvienos. Libido vājināšanās un erekcijas problēmas var mazināt, ja “būt vīrietim” saprotam plašāk nekā seksu kā 20 gados.
Atslēgas vārdi: sacīkstes, ilūzijas, erekcija, nostalģija, tagadne, trauksme, brīvība, skaistums.
Citāts: “Zināmas izmaiņas organismā liek mums atcerēties ielas, pa kurām staigājam daudzus gadus. Te aizvēries veikals, te pazudusi izkārtne, telpas tiek iznomātas; un mēs sev jautājam – kas gan te bija agrāk, tas ir, pirms nedēļas.” (Daniels, 55 gadi)
Pēc 60 gadiem
Sakrālā seksualitāte
Pienācis patiesas seksuālās brīvības laiks. Attieksme pret seksualitāti kļūst nobriedusi un laimīgāka.
Sekss vairs nesaistās vienīgi ar baudu un dzimumorgānu kontaktu, tajā parādās garīgā dimensija. Par vienu no sublimācijas veidiem kļūst jauna attieksme pret sievieti, visām sieviešu kārtas pārstāvēm kā svētumu. Priekšplānā izvirzās maigums, pieskārieni, emocionālās intimitātes dziļums pārī.
Atslēgas vārdi: garīgums, palēninājums, mērenība, glāsti, sievišķais, rituāli, izpratne, apzināšanās, miers.
Citāts: “Esmu kļuvis cieņpilns, maigs, mierīgs. Vairs nevajag nevienam neko pierādīt. Es jūtu vajadzību cildināt sievietes, sajūsmināti apbrīnot viņas. Tas nenozīmē, ka mana seksualitāte ir kļuvusi mazāk izteikta. Vienkārši tā ir citāda.” (Raimonds, 62 gadi)
