VIDEO. “Vissāpīgākais jautājums onkoloģijā ir aprūpes personāls,” skaidro profesors 0
Dr. Apinis


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Lita Krone

“Vissāpīgākais jautājums onkoloģijā ir aprūpes personāls – gan māsas, gan sanitārs,” RīgaTV 24 raidījumā “Dr. Apinis” stāsta Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētājs, profesors.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Šī problēma esot apzināta jau pirms pāris gadiem, bet būtiski nav risināta vēl joprojām līdz šim. Pacientu organizācijām bija ideja, ka varētu būt kāda koeficientu sistēma šiem ārstiem un māsām, kuras strādā specifiskā jomā, jo tas psiholoģiski ir ļoti smags darbs.

Ja skatās uz ārstu nodrošinājumu, tad ķirurģiskajā profilā viņu skaits ir pietiekams, bet ir jautājums par to, ka visiem ir vienāds sertifikāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vai tas garantē to, ka visi var darīt visu? Domāju, ka nē. Man liekas, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie specializācijas – metodes sertifikāta vai papildus specialitātes, jo pirms četriem gadiem mēs bijām finiša taisnē ar krūts ķirurgiem, kur neaizgāja līdz galam šī visa apmācība un speciālistu kopa, bet es domāju, ka agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim.

Tas pats būs vajadzīgs kolorektālajā ķirurģijā, augšējā gremošanas trakta ķirurģijā, onkouroloģijā un onkoginekoloģijā.

Līdzīgi vajadzētu būt arī diagnostikā, to mēs redzam ari saskaroties ar mamogrāfijas skrīnigu, ka tā kvalitātes atšķirība ir dramatiska un nebūt ne visiem ārstiem vajag mācēt aprakstīt mamogrāfiju, valstī vajadzētu būt pasūtījumam, cik mums šādu speciālistu vajadzīgi, piemēram, seši vai desmit. Tad arī attiecīgi viņus padziļināti izglītot un tādējādi viņi nodrošinātu šo kvalitāti, lai nebūtu ne lieki izmeklējumi, ne lieki stresi vai citas problēmas,” skaidro profesiors.

Ja ir pienācīgs pacientu pieplūdums, kā tas ir abās universitāšu slimnīcās, tad viens no virzieniem, kā mēs varam uzlabot kvalitāti, ir specializācija. Arī atlagojumam, protams, ir nozīme, būtu vēlams, lai tas būtu adekvāts, prognozējamāks, sevišķi vidējam medicīnas personālam.

“Ķirurģisko specialitāšu pārstāvji pēdējos divus gadus bija nedaudz priviliģēti, jo par operācijām bija piemaksas, kā tas būs nākamgad pie ierosinātajām algu reformām universitātes slimnīcās, neviens to nezina,” viņš papildina.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.