Egils Līcītis: Zaķusala atkal spridzina 6
Latvijas Televīzijas izklaides raidījumu redakcija palaidusi gaisā rudens sezonas jaunumu – 13. Saeimas vēlēšanu kandidātu diskusiju pārraides. Šovbiznesa pasaulē Zaķusala atkal spridzina, trešdienu, piektdienu vakaros pie ekrāniem piekalti tūkstošiem acu pāru, vēlētāji, kas paralēli notiesā kotletes un iztukšo grādīgo dzērienu sešpakas. Skatītāji līdz sātam saēdīsies arī tālrādes žurnālistikas vecmeistaru Gunta Bojāra un Jāņa Gestes ar nostrādātu tehniku kurtā grilā pašrocīgi gatavotos cepešus – politisko jēru ribiņas un cāļu stilbiņus.
Diemžēl šogad izvēlētā formātā mazinās raidījuma kvēles uzkarsums un enerģētiskais nospriegojums, jo klātesošie ir vienas partijas piecu apgabalu sarakstu līderi. Agrāk, kad pie mikrofoniem stāvēja visu pieteikto partiju dūži, to vien varēja gaidīt, kā viens otru uzdur uz speķojamā iesma, kā konkurentam izgāž uz galvas naktspoda saturu, pienaglo kauna stabam un uzāķē ar piņķerīgiem jautājumiem. Tiešajā ēterā atklājās, kā agrāk par miermīlīgiem civilistiem uzlūkoti politiķi prot mest granātas un kā citkārt lempīgs runātājs bez mazākās harismas ēnas uzmirdz ja ne akurāt Dailītes, tad provinces teātra aktiermeistarības līmenī.
Tagad ekrāna otrā pusē vēlētājiem bez priekšā teikšanas jāvēro, kuram kustas ausis. Vienas kompānijas politiķu izprašņāšana šķiet radniecīga “saimnieks meklē sievu” iepazīšanās šoviem. Žurnālisti uzlaiž ar karstāku pletdzelzi, parādot darbojošos personu notikumiem bagāto dzīvi, kurā netrūkst skaļu skandālu un nepievilcīgu starpgadījumu, politiķi atbildot izlokās kā zuši uz pannas. Vēlētājam jāvērtē, vai ar attiecīgo partiju būs pa ceļam vai tai virzienā nekādā gadījumā. Tomēr arī salīdzinoši mierīgā atmosfērā novadītā TV vakarā aiz kulisēm dežurē sanepidstacijas sanitāri ar šaušanai sagatavotu iemidzināmo trankvilizatoru divstobreni un specvienības “Omega” īpaši apmācītie vīri, kas specializējušies trakojošo savaldīšanā, nesavainojot aizturēto vārīgās ķermeņa vietas.
Pilotpārraidēs pie Gestiņa un Bojāra viesojušās “Attīstībai/Par!” un “Saskaņas” pirmās vijoles. Liberāļu puiši kā bildes, no franču drēbnieka adatas šūtos ģērbos, ir pelnījuši fotosesiju žurnālā “Klubs” un pārvalda pareizo atbilžu vārdnīcu no alfas līdz omegai. Savā bāzē uztrenēti komercmaču debatēm ar indīgāko, dzeloņaināko oponentu. Pavļuta kungs likās sadrūvējies, kāpēc tik ietekmīgu vīru kā viņš intervē jaunekļi, nevis sabiedriskās TV galvenais boss. Bondara kungs nebija sportiskā formā, nerunīgs, jo Latgalē sašauts par iedzīvotāju zemiem labklājības standartiem. No ASV atgriezusies Viņķeles kundze savukārt brīnījās, kāpēc mēles slapināšanas glāzē ir tikai sodā ūdens, bet daudz būtiskāku sastāvdaļu amerikāņu viskiju, kas noder pirms garas runāšanas, kā mazināt nevienlīdzību, – aizmirsuši pievienot.
Etniski diskriminētā, sistā, mocītā “Saskaņa” uz Zaķusalu atsūtīja Vjačeslavu Dombrovski un četrus latviešu tautības cilvēkus. Premjera amata kandidāts visu laiku neapmierināts rauca degunu, kā būtu samaksājis ļoti lielu naudu, lai iekļūtu studijā, bet netiek pienācīgi apkalpots un viesmīlīgi uzņemts. Sabozies likās eksministrs Matīss, kurš vērās kamerā ar mironīgu acuskatu, it kā televizorā latviešiem būtu skaidri nolasāma kangara zīme uz Anrija pieres. Aizrautīgāks pāri hronometrētajam laikam bija deputāts Ivars Zariņš – ilggadējais Drošības policijas aģents “Saskaņā” ar segvārdu Sprakšķis (otrs ir Elksniņš – Krakšķis), kurš auditorijai cītīgi izplatīja rēgrakstītāju samācīto propagandu – aģitāciju. Studijas viesis rēzeknietis Krišāns pārsvarā sēdēja, kā visu Rāznas ezera ūdeni mutē ieņēmis un tikai tagad attapies, ka nonācis viņam nepieņemamas ideoloģijas politiskā spēkā.
Turpmāk Bojāra–Gestes kanālā aicinās ne tikai stadiona izmēra apvienības, kas ar atbalstītājiem spēj piepildīt nelielas sporta bāzes tribīnes, bet arī pundurpartijas. Politiķiem jāņem vērā, vai prātīgākais nav uz šovu ierasties nevis frakotiem, bet vīriešiem džinsos, treniņtērpos, sieviešiem – apsējušiem lakatus. Kandidātiem, kas apceļojuši valsti, tiekoties ar vēlētājiem, der parādīties novājējušiem un izkāmējušiem, kas liecina, cik viņi tuvi tautai.
