Kā ierobežot Ķīnas preču apmēru iepirkumos? Latvijas ražotāja “Vizulo” pieredze 3
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikai šogad, saskaroties ar ES valstu nespēju operatīvi palīdzēt Covid-19 upuriem, mūs sāka uztraukt atkarība no Ķīnas ražotāju piegādēm. Politiķi vairs nelavierē.
Manfrēds Vēbers (Eiropas Parlamenta Tautas grupas līderis) debatēs par stāvokli Eiropas Savienībā trešdien pateica skaidri: “Darba vietu nodrošināšana nozīmē Eiropas interešu, nevis Ķīnas valsts uzņēmumu aizsardzību! No Eiropas nodokļu maksātāju naudas nedrīkst finansēt Ķīnu mūsu uzņēmumu pārņemšanai. Mums ir vajadzīgi skaidri noteikumi: nekādas Eiropas Atveseļošanās fonda naudas ķīniešu interesēm ES.”
Vai pirms pandēmijas pasludinātais Eiropas Zaļais kurss nodrošinātu Eiropas ekonomikas lielāku patstāvību?
Gaisma var kļūt vēl zaļāka
Zaļā iepirkuma īpatsvars Latvijā pēdējā desmitgadē lēkājis no 7 līdz 19%, taču konsekventi uzrāda pieaugošu tendenci gan pēc līgumu skaita, gan pēc līgumu summām.
2017. gadā Ministru kabineta noteiktās jaunās prasības zaļajam publiskajam iepirkumam (ZPI) devušas grūdienu vides kritēriju lielākam īpatsvaru piedāvājumu novērtējumā.
Kā ierobežot Ķīnas preču apmēru iepirkumos?
Tad vēl 11,8% īpatsvars, bet 2018. gadā – jau 18,3%. Pēc IUB datiem, šī gada pirmajā pusē zaļā iepirkuma īpatsvars ir jebkad lielākais – veikti 689 iepirkumi (13,1% no visiem) par kopējo summu 316 miljoni eiro (īpatsvars ir 24,1%).
Gan iekštelpu, gan ielu apgaismojums ietilpst to preču grupā, kam kopš 2017. gada zaļais iepirkums ir obligāti piemērojams, taču… VARAM kā atbildīgā ministrija LED lampas pamanīja tikai šogad.
Līdzšinējās prasības bija novecojušas, piemēram, detalizēti bija aprakstītas prasības dzīvsudraba saturam lampās un nātrija augstspiediena un metālu halogēnu lampās, bet ne LED lampām.
12. septembrī stājās spēkā izmaiņas prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam, kas tās aktualizē, vienkāršo un nodrošina otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos, informē Monta Oga, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore.
“Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, tajā skaitā iekštelpu apgaismojums un ielu apgaismojums un satiksmes signāli,” paskaidro Monta Oga.
Liekas paradoksāli, bet ražotāji vēlas sīkāku reglamentāciju un augstākas vides prasības apgaismojumam. Kāpēc?
“Strādājot eksportā vairāk nekā 30 valstīs, mēs esam novērojuši, ka lielās kompānijas un pašvaldības Ķīnas preces apmēru iepirkumos var kontrolēt ar iepirkuma specifikācijas prasībām – jo stingrākas tehniskās prasības, jo mazāks Ķīnas preču imports,” atklāj Jānis Zeltiņš, ielu apgaismojuma ražotāja SIA “Vizulo” valdes priekšsēdētājs.
Šogad viņa uzņēmuma apgrozījums par ceturtdaļu kāpinājis apgrozījumu un pārsniegs 14 miljonu atzīmi.
Lielākoties uz jaunu produktu ieviešanas rēķina un palaižot Iecavas ražotnē jauno plastmasas liešanas iekārtu. Tas ir lielākais no 15 “firmas.lv” reģistrētajiem apgaismes ierīču ražotājiem.
Veiksmīgais “zaļā protekcionisma” piemērs
Pirms diviem gadiem TV3 raidījums “Nekā personīga” vairākās pašvaldībās atklāja aizdomīgas sakritības konkursos par ielu apgaismojuma iepirkumiem.
Tolaik kādas 30 Latvijas pašvaldības gatavojās mainīt ielu apgaismojumu uz LED gaismām, ieviešot viedās tehnoloģijas to regulēšanai.
Tas bija izdevīgi, jo 70% no izdevumiem sedza Vides investīciju fonds. No emisijas kvotu pārdošanas seši miljoni eiro tika atvēlēti gaismekļiem projekta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” ietvaros.
Finansējumu saņēma 16 pašvaldības, teju visos projektos gaismekļus piegādāja SIA “Vizulo”.
“Nekā personīga” žurnālisti satraucās par to, ka visām pilsētām bija ļoti līdzīgas vai pat vienādas prasības, kurām atbilda tikai viens gaismekļu ražotājs – SIA “Vizulo”.
Sazvērestības teoriju mednieki deva mājienus uz sarunāšanu, korupciju un saiknēm ar visuresošo Martinsonu.
Taču toreiz tajā pašā raidījumā Saulkrastu domes deputāts un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Bruno Veide atzinās, ka “Saulkrasti dokumentus iepirkumam gatavojuši paši, pašpikojot no citu pašvaldību jau izsludinātajiem iepirkumiem… Paraugs bijis Ķekavas pašvaldības nolikums”.
Tieši te meklējams iemesls zaļo iepirkumu lēnajai ieviešanas gaitai – tie ir sarežģīti, pašvaldību iepirkumu speciālistiem grūti saprotami, tāpēc pārņēma labāko praksi (lasi: norakstīja) no citām pašvaldībām.
Jo tikai ar precīzu kvalitātes rādītāju nodefinēšanu var panākt ilgāk darbojošos, videi draudzīgāku gaismekļu uzstādīšanu publiskajā telpā.
Ja IUB vai VARAM sadarbībā ar nozares speciālistiem varētu izstrādāt metodiskos ieteikumus apgaismojumu iepirkumu tehniskajām prasībām, tas atvieglotu pašvaldību darbu un veicinātu efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Lētākais ilgtermiņā neuzvar
Pieeja “uzvar zemākās cenas piedāvājums” šais laikos nav pieņemama ne ekonomisko, ne vides apsvērumu dēļ.
Ja iepirkumu komisija izveido minimālas tehniskās prasības (cik lumenu jābūt gaismeklim), tad uzvarēs vislētākās cenas produkts. Visbiežāk tas, kas ražots Ķīnā.
Uzstādītā lampa pēc diviem gadiem dos divreiz mazāk gaismas, pēc trim izdzisīs pavisam.
“Šādos konkursos mēs nemaz nestartējam, jo skaidrs, kas tajos uzvarēs. Mūsu klienti ir tie, kas novērtē un grib kvalitāti. Izvēloties zemākās cenas stratēģiju, klients sākumā maksā lētāk, bet ilgtermiņā pārmaksā, tāpat bieži ir problēmas ar defektēto gaismekļu nomaiņu garantijas laikā,” skaidro Zeltiņš.
Arī citu valstu iepirkumos arvien lielāku īpatsvaru ieņem ar cenu nesaistīti kritēriji. Piemēram, Vācijā kvalitātes kritēriju īpatsvars ir 20%, no kuriem gaismas spēja dod 15%.
Lietuvā cena ir tikai 50% no vērtējuma, tikpat svarīgi ir kvalitātes kritēriji. Arī Šveicē cena ietekmē pusi no vērtējuma. Vēl vērtē energoefektivitāti, estētiku (7,5%), uzturēšanas izmaksas un garantijas.
Islandē iet vēl tālāk – tā pievieno 8% vērtējumā ja LED gaismekļu garantija ir 10 gadi, bet 0 punktu, ja tikai piecu gadu garantija.
Vai “Vizulo” varētu startēt Šveicē, ja zinām, ka gaismekļu garantija ir pieci gadi?
“Jā, un arī startējam. Pieci gadi ir noteiktais standarts. Mūsu uzņēmums pirmos LED gaismekļus sāka ražot pirms septiņiem gadiem. Man prieks, ka mūsu pirmie uzstādītie Salacgrīvā, Balvos, Dobelē un Rīgā darbojas bez nomaiņas,” atbild Zeltiņš.
Visos pasaules tirgos, arī Latvijā, “Vizulo” konkurē ar “Philips”, “Schréder”, kas vairs nav holandiešu un beļģu nacionālie uzņēmumi, bet transnacionālas kompānijas.
Kas zīmīgi – “Vizulo” dažas reizes ir uzvarējis “Philips” tā mītnes zemē Nīderlandē, kur lielāko daļu iepirkumu uzvar “Philips”.
“Katru gadu mūsu pārdošanas apjomi Nīderlandē palielinās, jo mūsu dīleris labi izglīto arhitektus un projektētājus,” panākumus skaidro Zeltiņš. Bet OECD atzinis Nīderlandi kā pionieri ZPI īstenošanā tieši šajā jomā.
OECD labākās prakses apkopojumā publiskajā sektorā ir dažādu valstu salīdzinājums par zaļo iepirkumu.
OECD valstīm ir ieteikts MEAT (burtiski tulkojot, “gaļas” kritērijs, kas patiesībā ir abreviatūra no “most economically advantageous tender” jeb “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums).
Dzīves cikla izmaksas
Lai atbalstītu dalībvalstis un līgumslēdzējus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi vairākus instrumentus valsts iepirkumā.
Izmantojot plašu apspriešanos procesu ar ieinteresētajām personām, ir izstrādāti brīvprātīgi ES zaļā publiskā iepirkuma (GPP) kritēriji 20 produktu kategorijām, tostarp ceļu apgaismojumam un satiksmes signāliem, “Latvijas Biznesam” vēsta Eiropas Komisijas preses dienests.
Dzīves cikla izmaksu instruments ir izstrādāts arī iekšējam un āra apgaismojumam (“Life-cycle costing” – LCC). To kā “Excel” tabulu var lejupielādēt un aizpildīt ikviens iepirkuma organizētājs.
Arī VARAM aprēķinam izstrādājusi aprites cikla kalkulatoru, bet ministrijas mājas lapā tas diemžēl pagājušajā nedēļā nedarbojās.
Rietumeiropā šis dzīves cikla instruments kļūst arvien pašsaprotamāks, jo tas ir izdevīgāks gala patērētājiem. Valstīs, kur ielas gaismekļu montāža maksā dārgāk par pašu lampu, svarīgi, lai tā kalpotu vismaz septiņus gadus, nevis trīs.
Ir izdevīgi piecus gadus nedomāt par gaismekļa maiņu, bet, jo efektīvākas diodes, jo tās ir dārgākas.
Kaut arī pagājušajā nedēļā stājās spēkā “jauni” noteikumi, tie jau ir novecojuši attiecībā pret Zaļā kursa uzstādījumiem.
Vēl nevienā Eiropas valstu iepirkumā netiek ņemts vērā preces piegādes attālums (CO2 izmešu samazināšana piegādēs ir viens no kritērijiem tikai Nīderlandē).
Vēl netiek rēķināta un iepirkumos vērā ņemta “ekoloģiskā pēda” attiecīgā gaismekļa izgatavošanā.
