Kadastrālā vērtība iesaldēta, bet nodokli ceļ! Par “specvērtību” un lauku zemi 6
Plašsaziņas līdzekļos lasu un dzirdu, ka zemes kadastrālās vērtības būšot iesaldētas līdz 2021. gadam, tātad nekustamā īpašuma nodoklis necelsies. Bet tas ceļas! Šajās dienās no pašvaldības saņēmu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, kurā redzams, ka par man piederošajiem 22,66 hektāriem aprēķinātā nodokļa summa ir lielāka nekā tā, ko maksāju pagājušajā gadā. Salīdzinot nodokļa summas, kuras maksāju iepriekšējos gados, atklājas tā pati aina – nodoklis ceļas. Vietējā pašvaldībā man atbild, ka nodokli rēķina no kadastrālās vērtības, kuru atsūta Valsts zemes dienests. Ar “LA” palīdzību gribētu noskaidrot, kāpēc pieaug nodokļa summas, ja kadastrālās vērtības ir iesaldētas. Imants Laufmanis Alojas novada Brīvzemnieku pagastā
Valsts zemes dienestā (VZD) vēsta, ka Alojas novada Brīvzemnieku pagastā Imantam Laufmanim piederošās zemes kadastrālā vērtība nav mainījusies kopš 2016. gada 1. janvāra.
Kaut arī līdz 2021. gadam kadastrālās vērtības ir “iesaldētas”, nodokļa kāpumam ne tikai Laufmaņa kungam, bet arī citiem lauku zemes īpašniekiem ir cits iemesls.
2015. gada 30. novembrī Saeima apstiprināja likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumus, kuros noteica, ka no 2016. gada lauku zemes īpašumiem, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini turpmāk balstīsies uz īpašu kadastrālo vērtību, kas nepārsniegs 10% no aizvadītajā gadā noteiktās īpašās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.
“Specvērtību” neaprēķinās un nodokļa pieauguma ierobežojuma nebūs apbūves zemei, kā arī lauksaimniecībā izmantojamām, ūdenssaimniecības un mežu zemēm pilsētās.
Šo “specvērtību” valdība ierosināja bailēs no nekustamā īpašuma nodokļa krasa kāpuma.
Balstoties uz strauji augušajām darījumu līgumos uzrādītajām tirgus cenām, VZD bija izplānojis, ka no 2015. gada 1. janvāra teju visos Latvijas novados zemes kadastrālā vērtība celtos vidēji par 30 procentiem. Bet vairākos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arī Kurzemes un Latgales novados plānotais kadastrālo vērtību kāpums būtu divreiz lielāks par vidējo – par 50 līdz 70 procentiem.
Likumā noteikts, ka šī “specvērtība” skar tikai tos zemes īpašumus laukos, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Tā būs spēkā līdz 2026. gadam.
Kā redzams vietējās pašvaldības sūtītajos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu paziņojumos, par Laufmaņa kungam piederošo zemi nodokļa summas kopš 2016. gada ik gadu pieaug par pieminētajiem 10%, kā tas noteikts likumā.
