Zemi atsavinās vieglāk 3
Valdība vakar apstiprināja grozījumus noteikumos par zemes ierīcības projekta izstrādi, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Šķērslis šīs dzelzceļa līnijas būvei bija iepriekšējā kārtība, kā iespējams atsavināt zemes īpašumus.
“Rail Baltica” gadījumā šādu īpašumu ir 1600, uz tūkstoša no tiem atrodas ēkas. Iepriekšējā atsavināšanas kārtība paredzēja, ka zemes ierīcības projekta, šajā gadījumā – dzelzceļa – robeža var šķērsot būvi tikai trijos gadījumos: ja būvi var sadalīt, ja tā ir lineāra inženierbūve vai būvi ir paredzēts nojaukt un tas tiek veikts pirms zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā.
No tīri praktiskā viedokļa, tas nozīmēja, ka, lai iegūtu vajadzīgo zemes platību, sākotnēji būtu jāveic visas būves atsavināšana un nojaukšana un tikai tad zemes vienības sadale un paredzētajam projektam nepieciešamās nodalītās zemes daļas atsavināšana.
Minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošana būtu iespējama tikai ar nosacījumu, ka zeme un būve tiek izdalīta atsevišķos patstāvīgos nekustamajos īpašumos. Taču šādu ēkas un zemes sadalīšanu atsevišķos nekustamajos īpašumos ierobežo Civillikums, kas noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
Tāpat atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam, ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.
Turklāt šāda kārtība zemes īpašumu atsavināšanā prasa ļoti daudz laika, kas gadījumos, ja projektam ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, kas ir ierobežots laikā, ir ļoti apgrūtinoši. Tādēļ, lai nekustamā īpašuma īpašnieks varētu paturēt savā īpašumā zemes platību, kas nav nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, bet uz kuras atrodas ēkas daļa, kura nav nodalāma un tiks atsavināta sabiedrības vajadzībām pilnā apjomā un demontēta, ar zemes īpašnieka piekrišanu zemes sadale tiek veikta atbilstoši attiecīgā projekta robežai (šķeļot būvi).
Bez tam MK noteikumi papildināti ar jaunu apakšpunktu, kas paredz, ka zemesgabala projektētā robeža var šķērsot būvi arī gadījumā, ja to ir paredzēts nojaukt un tas tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
