Juris Lazdiņš.
Juris Lazdiņš.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Zemnieku saeima”: Lauksaimniekiem rezervētais atbalsts ir kā drošības garantija, kuru izmantot ārkārtas situācijā 0

Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētais 45,5 miljonu eiro valsts atbalsts Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai ir kā drošības garantija, kuru izmantot tikai ārkārtas situācijā, aģentūrai LETA pauda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Lasīt citas ziņas

“Šis atbalsts lauksaimniekiem ir kā drošības garantija, kuru plānots izmantot tikai ārkārtas situācijā, ja ieņēmumi piena lopkopības, cūkkopības, gaļas liellopu un pārstrādes sektorā samazinātos vismaz par 20%,” viņš skaidroja.

Lazdiņš piebilda, ka patlaban lauksaimniekiem un pārtikas uzņēmumiem krīze vēl nav iestājusies, bet ir samazinājies pieprasījums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū – viesnīcās, restorānos, skolu ēdnīcās un citviet.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki pārtiku ražo ne tikai vietējam tirgum, bet arī eksportam.

Pēc Lazdiņa teiktā, pagaidām Covid-19 negatīvo ietekmi visvairāk jūt piena lopkopības sektors. Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena saruka par 10-15% salīdzinājumā ar marta sākumu. Vājpiena pulvera cenas Latvijā ir svārstīgas, savukārt Eiropas Savienības (ES) vidējā cena turpināja kristies, nedēļas laikā sarūkot par 3%. Eksperti sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos, tirgus cenai noslīdot līdz intervences līmenim, jo pieaugs pulvera ražošana un veidosies krājumi.

Lazdiņš atgādināja, ka cenu lejupslīde eksporta tirgos negatīvi ietekmē arī gaļas lopkopības sektoru Latvijā, jo starptautiskajos tirgos samazinās pieprasījums pēc liellopu gaļas. Tikmēr cūkkopības nozarē, pateicoties pieprasījumam, gandrīz visus kaušanai piemērotos dzīvniekus pagaidām izdodas realizēt.

Viņš uzsvēra, pašreizējos apstākļos cieš arī olu ražošanas nozare, kas līdz šim lielāko daļu no saražotā eksportēja. Gadījumā, ja eksports apstāsies uz ilgāku laika periodu, lauksaimniekiem veidosies nerealizētās produkcijas uzkrājumi un apgrozījums samazināsies.

“Uzskatu, ka ir ļoti labi gatavoties šādai krīzes situācijai jau laicīgi, tomēr mēs ceram, ka nevienu eiro no šī atvēlētā finansējuma nebūs jāizmanto. Tāpēc, lai lauksaimnieki savu produkciju varētu veiksmīgi realizēt, aicinām Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, ikdienā pērkot tieši Latvijā ražoto produkciju,” mudināja Lazdiņš.

LETA jau ziņoja, ka valdība atbalstījusi 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu to uzņēmumu likviditāti.

Reklāma
Reklāma

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latvijā līdz šim ik gadu eksportēta pārtikas produkcija vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā un vairāk nekā pusmiljards eiro patērēts Latvijas sabiedriskajā ēdināšanā.

Sadarbībā ar zemniekiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām identificēta virkne problēmu nozarē saistībā ar iekšējā un pamatā ārējā tirgus vēršanos ciet, kas prasa virkni pasākumu piena un gaļas lopkopības, kā arī pārtikas produktu ražošanas saglabāšanai un Covid-19 krīzes raisīto izaicinājumu pārvarēšanu.

Pašreizējās prognozes liecinot, ka vissmagāk varētu ciest piena nozare, kas ir visvairāk atkarīga no eksporta, jo lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem, vai arī šo svaigpienu tālāk realizē pārstrādei Lietuvā un Igaunijā.

Taču tāpat Covid-19 dēļ cietīs liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas nozares, zaudējot to produkcijas eksporta iespējas. Izglītības iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem.

Zemkopības ministrijā uzsvēra, ka ikviens pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu. Atbalsta izmaksu veiks Lauku atbalsta dienests, vērtējot tā potenciālo saņēmēju stāvokli pagātnē un šobrīd, veicot rūpīgu monitoringu, lai novērstu nepamatotu atbalsta izmaksas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.