Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro 0
Ķīnas valsts galva Sji Dzjiņpins, kurš, jāatgādina, dažus mēnešus iepriekš apmeklēja Spāniju un Portugāli, šoreiz savu Eiropas tūri iesāka Romā, lai tur 23. martā noslēgtu darījumu, no kura itāļi šķietami nevarēja atteikties.
Tika parakstīts saprašanās memorands par Itālijas iekļaušanos t. s. jaunajā Zīda ceļā, kas gan drīzāk ir simbolisks dokuments, bet lietas būtību izsaka divdesmit deviņi dažādas jomas aptverošie divpusējie līgumi. Pekinas galvenais ieguvums bija vienošanās par infrastruktūras objektu izbūvi Dženovas ostā (var paplašināt ķīniešu preču plūsmu Francijas un Spānijas virzienā), kā arī Triestes ostā (vārti uz Centrāleiropu). Itālijas valdības formālais vadītājs Džuzepe Konte un vicepremjers Luidži di Maio to iztēloja kā izcilu panākumu, savukārt otrs vicepremjers “Līgas” līderis Mateo Salvīni turējās no visām ceremonijām pa gabalu, un arī Rietumeiropas galvaspilsētās darījumu uzņēma bez sajūsmas.
Eiropas Savienības dalībvalstis burtiski dienu pirms Sji vizītes Romā, kā zināms, bija apņēmušās ieturēt attiecībās ar Pekinu saskaņotāku politiku, lai panāktu “abpusējību” un lai Zīda ceļš neizskatītos pēc ķīniešu preču un investīciju vienvirziena ceļa uz Eiropu.
No 2010. gada līdz šajās dienās noslēgtajiem līgumiem Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro un liela daļa investoru bijuši faktiski valsts tieši vai pastarpināti pārvaldīti uzņēmumi vai fondi, kuri pārņēmuši savā kontrolē, piemēram, Pirejas ostu Grieķijā, Zviedrijas autobūvētāju “Volvo”, Itālijas “Pirelli”, Vācijas industriālo robotu ražotni “Kuka”, Francijas slaveno tūrisma firmu “Club Med”. Uzskaitījums laika gaitā kļūst arvien garāks un gandrīz visas nozares aptverošs. Pašreiz diezgan dzīvas diskusijas izraisa ķīniešu vēlme iegādāties Portugāles elektroenerģijas uzņēmumu “EDP”… Varētu domāt, ka tas ir “tikai bizness”, kas neiespaido dalībvalstu nostāju politiskajos jautājumos un attieksmi pret to, ko mēdz dēvēt par demokrātiskajām vērtībām. Tomēr pēdējo gadu pieredze liek apstrīdēt šo pieņēmumu. Grieķija 2017. gadā bloķēja Pekinai neglaimojošu ES kopīgo deklarāciju ANO Cilvēktiesību padomē, kas esot bijis pirmais šāda veida gadījums. Ne vairs vienīgais.
Bet nu “Eiropas naivuma laiks ir pagājis”, sacīja Emanuels Makrons, arī pavisam nesen. Tikmēr Sji pēc Itālijas apciemojuma ieradās Francijā un pa ceļam uz Parīzi piestāja Nicā un Monako, kur citastarp vienojās par “Huawei” 5G tīkla ieviešanu firstistes pāris kvadrātkilometru plašajā teritorijā – fakts, kas rada šaubas, vai patiesi Eiropa naivumu ir pārslimojusi. Gan jāatzīst, Sji Parīzes vizīte, kas bija pielāgota Francijas un Ķīnas Tautas Republikas diplomātisko attiecību 55. gadskārtai, jau vairāk atgādināja “abpusējību”. Piecpadsmit parakstīto līgumu skaitā īpaši tiek izcelts vērienīgais komerclīgums par divsimt deviņdesmit “Airbus A 320” un desmit “A 350” pārdošanu Ķīnas valsts aviokompānijai par vairāk nekā 30 miljardiem eiro. Turklāt vizītes darba kārtībā bija iekļauta tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru. Neraugoties uz smaidiem un Sji piekrītošajiem galvas mājieniem par atbildi uz viņam iztēlotajām vajadzīgās, proti, daudzpolārās pasaules kārtības ainām, domstarpības tomēr nav izzudušas. Sarunas par ES un Ķīnas investīciju līgumu ilgst jau gadus septiņus un tāpat pastāv atšķirīgi viedokļi par nepieciešamajām reformām Pasaules tirdzniecības organizācijā, kur Ķīna arvien bauda zināmas privileģētas atkāpes. Droši vien par to spriedīs arī nākamajā mēnesī paredzētajā ES un Ķīnas samitā.
Taču Pekina diez vai atmetīs ierasto tai izdevīgāko taktiku – veidot divpusējas attiecības vai attiecības ar Ķīnas ieskatā noteiktos reģionos vai valstu grupās dalītu Eiropu. Kur uzrunātie ne vienmēr ir tie, kas gribēto saņem. (Arī mums pazīstamajā “16 plus 1” formātā. Pērn Ķīnas miljardi galvenokārt aizplūda nekādos “formātos” neesošajām Apvienotajai Karalistei, Vācijai un Francijai.) Pakļaut pa vienam vai pa grupām ir parocīgāk.
Tas arī ļauj mērķtiecīgāk izvērst lobēšanas kampaņas. Organizācija “Reportieri bez robežām” vizītes laikā 25. martā publicēja pētījumu par Ķīnas “jauno pasaules informācijas kārtību”, kurā ietilpst Ķīnas iekšējo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu modernizācija, ārvalstu mediju iegāde vai īpašos gadījumos reklāmas laukumu pirkšana presē “industriālos apmēros”. (Tiešām, avīzē “Le Figaro” Zīda ceļa reklāmas raksts aizņēma trīs lappuses.) Nevilšus pat Rietumu politiķi un žurnālisti, runājot par attiecīgajām tēmām, sāk pārņemt Pekinas ideoloģiski nogludinātās frāzes.
Tāpat noderīgi ieklausīties brīdinājumā, ko izteicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: ja dažas valstis cer vienatnē piekopt izdevīgus darījumus ar ķīniešiem, tad vēlāk tās būs “pārsteigtas, konstatējot, ka kļuvušas atkarīgas”. Tas gan jāņem vērā arī Berlīnei. Un ne jau tikai darījumos ar Ķīnu vien.
