Ziedputekšņi ir klāt: kā nepiedzīvot alerģijas saasināšanos ar un bez medikamentiem? 0
“Katru gadu no aprīļa līdz oktobrim niez, grauž un asaro acis, niez ausis. Vai ir efektīvi līdzekļi, kas palīdz tikt galā ar šīm problēmām?” Staņislava Dagdas novadā
Dzīvesveida sekas
Silto laika apstākļu dēļ mēnesi agrāk, nekā ierasts, sākusies pavasarim raksturīgā polinoze – par siena drudzi sauktā ziedputekšņu alerģija, ko izraisa koku un citu augu ziedēšana.
Problēmai ir sezonāls raksturs, taču rudenī līdzīgu reakciju izraisa arī lapkritis. Alerģijas uzliesmojumi notiek katru gadu, un mērķtiecīgi nekontrolēta alerģija var kļūt arvien smagāka.
Raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu apsārtums, asarošana un niezēšana, šķaudīšana, lēkmjveida klepus, apgrūtināta elpošana un galvassāpes.
Jo lielāka ir ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas ir alerģijas izpausmes, un simptomi var saasināties.
Proti, klepus pārvērsties par bronhiālo astmu, ko papildina paaugstināta temperatūra un izsitumi. Ja putekšņi nonāk barības vadā, rodas slikta dūša un uzpampst mēle.
Imūnsistēmas darbības traucējumi raksturīgi tad, ja organisms izteikti reaģē uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu. Alergoloģe un pneimonoloģe Ineta Grantiņa stāsta, ka tās galvenokārt ir dzīvesveida, vides vai pārtikas, kosmētikas un sadzīves ķīmijas produktu lietošanas sekas, jo apstākļos, kur saskarsme ar mikroorganismiem ir ierobežota, imūnsistēma, iespējams, nepareizi pielāgojas alerģiskām reakcijām un nespēj reaģēt uz dažādiem antigēniem. Turklāt ar lielu varbūtību bērni alerģiju pārmanto no saviem vecākiem.
Tāpēc alergoloģe Dace Kārkliņa iesaka prasmīgi izraudzīties kopšanas līdzekļus ķermenim un tīrīšanas līdzekļus mājai, pārdomāti izvēlēties uzturu bez konservantiem, nesmēķēt un neuzturēties piesārņotā gaisā, lai nepakļautu sevi vēl smagākām slimības izpausmēm.
Agresija pret pilsētniekiem
Biežāk reakcijas izraisa bērzi, alkšņi un lazdas. Ja ir alerģija pret putekšņiem, var būt arī krustveida reakcijas ar radnieciskiem pārtikas produktiem. Piemēram, bērza putekšņu alerģija ir komplektā ar līdzīgu reakciju uz āboliem, saldajiem ķiršiem, plūmēm, lazdu riekstiem, burkāniem un kartupeļiem.
Visi, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, uzturā nedrīkst lietot medu.
Labākais veids, kā izvairīties no nepatīkamām organisma reakcijām uz norisēm dabā, ir neatrasties ziedēšanas epicentros, lai gan vējš putekšņus iznēsā pat vairāku simtu kilometru rādiusā. Protams, pastiprināta putekšņu koncentrācija ir apstādījumu tuvumā vai vietās, kur zied augi. Turklāt pilsētā alerģijas izpausmes ir izteiktākas nekā laukos, jo savienojumā ar izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi.
Visaugstākā ziedputekšņu koncentrācija gaisā lauku apvidos ir no septiņiem līdz deviņiem rītā, bet pilsētās – no pulksten 15 līdz 19. Šajā laikā ieteicams uzturēties iekštelpās.
Pašaizsardzības līdzekļi
No ziedputekšņu iekļūšanas acīs pasargā saulesbrilles, bet deguna gļotādas aizsardzībai nāsīs var ieziest vazelīnu vai piemērotu krēmu.
Putekšņi uzkrājas arī uz apģērba, ādas un matos, tādēļ pirms gulētiešanas vēlams izmazgāt matus, bieži jāmazgā rokas un jāmaina apģērbs.
Braucot ar auto, ja logs atvērts, kopā ar gaisu salonā nokļūst arī ziedputekšņi. Aktīvajā ziedēšanas laikā logi jātur aizvērti arī mājoklī, īpaši naktī guļamistabā, un regulāri jāuzkopj dzīvojamās un darba telpas. Jārēķinās, ka ziedputekšņus mājās ienes arī dzīvnieki.
Ja vien iespējams, alerģijas laikā jāieplāno atvaļinājums un jādodas atpūsties pie jūras, jo šādā vidē vējš palīdz izvairīties no nevēlamajām organisma reakcijām.
Ja nepieciešama medikamentoza terapija, ir pieejami lokālie un sistemātiskie antihistamīna preparāti. Ilgstoša iedarbība ir alergēnspecifiskajai imūnterapijai, kas pieejama injekciju un zem mēles lietojamu pilienu veidā. Lietošanas ilgums ir 3–5 gadi. Pirmos sešus mēnešus injekcijas veic medicīnas iestādē vienreiz nedēļā, turpmāk – vienreiz mēnesī. Pilienus lieto mājās katru dienu, taču reizi ceturksnī jāapmeklē alergologs. Arī pirms šīs terapijas sākšanas nepieciešama rūpīga izmeklēšana.
