Foto: LVM

Zinātnieku pētījumu un sugu mutācijas – kā koki mūsu mežos pielāgojas klimata pārmaiņām 2

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Šobrīd mežsaimniecībā ļoti aktuāli ir pētījumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un koku sugu spējām pielāgoties videi, kas mainās.

Latvijas Valsts meža zinātnes institūta “Silava” pētniece Angelika Voronova secina: “Meža koku sugas var pielāgoties vides apstākļu pārmaiņām divējādi. Pirmkārt, evolūcijas vai dabiskas atlases veidā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas notiek tad, ja koku sugu populācijā atrodas labvēlīgas gēnu mutācijas, kas tiek nodotas nākamajām paaudzēm, un paaudzes maiņu laikā notiek dabiska selekcija – pati daba atlasa laika apstākļiem piemērotos indivīdus. Taču kokiem ir garš vienas paaudzes nomaiņas laiks un tas ierobežo dabiskās atlases ātrumu.

Koki pielāgoties mainīgiem dabas apstākļiem var arī citādi – izmantojot dažādus fizioloģiskus mehānismus, jo meža koku sugām, kas pastāv simt un pat vairāk nekā simt gadus, šādas pielāgošanās spējas ir īpaši attīstītas.

Skuju koki ir evolucionāri sena ģints, tā atšķiras no lapu kokiem. Skuju kokiem genoms ir aptuveni 7–8 reizes lielāks nekā cilvēkam, un pirmā kailsēkļa – parastās egles – sekvence tika publicēta tikai 2013. gada pavasarī. Tomēr tagad ar jaunām tehnoloģijām ir iespēja lielus sekvencēšanas apjomus veikt ātrāk un lētāk.

Lai izpētītu, vai tik senai augu grupai piederošai priedei ir palikuši aktīvi mobilie elementi, priedes stādus meža zinātnieki pakļāva stresam, palielinot vides temperatūru, inficējot kokus ar priedes hermesu. Pētot koka molekulas, kas atspoguļo genoma aktīvu atbildi, ir atrasti dažādi neaktīvo mobilo elementu aktivēšanas, gan pilna izmēra elementi. Izolējot šos elementus, zinātnieki izdarījuši secinājumus par to spēju pārvietoties un veikt jaunas koku sugu mutācijas.”

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu