ZM: Piena ražošana Latvijā pieaug, lai gan dzīvnieku skaits ir mazāks nekā 20. gadsimta 40. gados 0
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā kopējais saražotās lauksaimniecības produkcijas apmērs ir pieaudzis 3,2 reizes, trešdien Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde teica Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.
Pēc Grasberga teiktā, 2018.gadā visa valsts lauksaimniecības sektora kopējā standarta izlaide jeb kopējās lauksaimniecības sektorā saražotās produkcijas apmērs bija 3,2 reizes lielāks salīdzinājumā ar 2004.gadu, kad Latvija iestājās ES.
Tostarp lopkopības izlaide attiecīgajā laika periodā ir augusi divas reizes, augkopības izlaide – 2,4 reizes, ienākumi no lauksaimniecības darbības – 1,9 reizes, ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto ir kāpuši 3,3 reizes.
Pievienotā vērtība pret ieguldījumiem Latvija ir kļuvusi par 35% efektīvāka, bioloģisko saimniecību skaits pieaudzis četras reizes, bet to platība – 7,5 reizes salīdzinājumā ar 2004.gadu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pērn biedru skaits Latvijas lauksaimniecības kooperatīvos ir audzis divas reizes salīdzinājumā ar 2004.gadu, lai gan kopējais lauksaimnieku skaits valstī ir būtiski sarucis – vairāk nekā 1000 zemnieku saimniecības ik gadu Latvijā beidz savu darbību.
Savukārt kooperatīvos esošo saimniecību skaits ir stabilāks un tās aug. Palielinās kopējais apgrozījums, ko caur kooperatīvu realizē lauksaimnieks, jo tas dod stabilitāti.
“Mēs kā valsts esam sapratuši attīstības iespēju caur kooperāciju,” viņš teica.
ZM parlamentārais sekretārs teica, ka tāpat Latvija arvien vairāk tuvojas Latvijas lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam ierakstītajam mērķim panāk, lai lauksaimnieciskā ražošanā tiktu izmantoti divi miljoni hektāru zemes.
Atlikuši vien 270 000 hektāru nekoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko vēl ir iespējams apgūt.
Vienlaikus viņš teica, ka ar graudaugiem apsēto hektāru skaits salīdzinājumā ar Latvijas kā pirmās brīvvalsts laiku ir sarucis, bet graudu kopraža ir būtiski pieaugusi.
2016.gads graudu ražas ziņā bija rekorda gads, kad Latvija saražoja trīs miljonus tonnu graudu. Taču Latvija esot ļoti atkarīga no laika apstākļiem, kamdēļ pērn sausuma dēļ neizdevās ievākt vienu miljonu tonnu graudu no graudu kopražas.
Arī piena ražošanas apmēram ir tendence pieaugt, lai gan dzīvnieku skaits ir trīs reizes mazāks nekā 20.gadsimta 40. gados.
Viņš teica, ka pasaulē pieaugošais cilvēku skaits paver Latvijai turpmākas iespējas attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.
“Labā ziņa ir tā, ka Latvija ir zaļajā pasaules zonā, kas ir atbilstoša lauksaimniecības produktu, pārtikas ražošanai. Tas ir mūsu kā valsts potenciāls nākotnē, veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu, jo klimatiski esam labā zonā,” viņš sprieda, piebilstot, ka, neraugoties uz klimata pārmaiņā, Latvija ir zonā, kas arī turpmāk varēs ražot pārtiku.
Viņš arī norādīja, ka vairākās pārtikas produktu grupās Latvijā ir augsts pašnodrošinājuma līmenis. Latvija saražo vairāk pienu un piena produktus, olas, liellopu gaļu un graudus nekā patērē, līdz ar to šiem produktiem ir eksporta potenciāls.
Grasbergs norādīja, ka 56% no Latvijas lauku saimniecībām ražo pašpatēriņam, līdz ar to Latvijas izaicinājums ir radīt tādus atbalsta instrumentus, lai arī šos zemniekus padarītu par ražojošajām saimniecībām, sekmējot Latvijas lauku dzīvotspēju un apdzīvotību nākotnē.
Standarta izlaide no lauksaimnieciskās ražošanas vidēji valstī ir 527 eiro no hektāra, kas liecina, ka Latvijai ir iespējas audzēt efektivitāti.
Pēc ZM parlamentārā sekretāra teiktā, viens no Latvijas galvenajiem izaicinājumiem ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma tuvināšana ES vidējam līmenim.
Patlaban Latvija saņem tikai 72% no vidējā tiešmaksājumu līmeņa ES, un, lai arī nākotnes Kopējā lauksaimniecības politika to paredz palielināt līdz 79%, Latvijas mērķis ir sasniegt vidējo tiešmaksājumu līmeni ES, lai valsts būtu konkurētspējīga.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā pastāstīja, ka vēl viens Latvijas lauksaimniecības sektora izaicinājums nākotnē ir siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšana līdz 2030.gadam 6% apmērā, kas ir arī Nacionālās attīstības plānā iekļauts mērķis.
SEG samazināšana ir izaicinājums saistībā ar valdības deklarācijā apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmējot SEG emisiju samazināšanos, vienlaikus nesamazinot ražošanas apmērus lauksaimniecībā.
