No 7. klases skolās vajadzētu mācīties astroloģiju. Saruna ar astroloģi Lindu Kurmi 2
Daudzi noteikti pamanījuši Lindas Kurmis garšīgos ikrīta astrovēstījumus sociālajā vietnē Facebook. Taču Linda nav tikai astroloģe, kas pati dzīvo pēc zvaigžņu likumiem un zināšanas interesentiem nodod šoruden atvērtajā astroloģijas skolā Liepājā. Viņa ir arī netradicionālu tērpu veidotāja. Vienu no Lindas modeļiem par gana labu atzinis pat Dior modes nams. Kā viens cilvēks to visu var paspēt? Ar šo jautājumu dodos pie Lindas. Taču vienkāršas atbildes vietā saņemu recepti dzīvei – ļauties!
Astroskoliņas atklāšanā teici, ka daļēji esi igauņu meitene. Nu esi Liepājā…
Jā, esmu dzimusi uz pašas robežas – mājā starp Valku un Valgu, bet mani vecāki ir latvieši. Tētis tolaik strādāja ceļubūves pārvaldē, kurp bija nosūtīts.
2010. gadā pieņēmu lēmumu: dzīvošu tā, kā gribu, un apzināti izvēlējos mājvietu Daugavas krastos. Jau tolaik sākās pārbraucieni uz Liepāju. 15. jūlijā apritēja gads, kopš iestūmu pirmo mantu – velosipēdu – savās jaunajās Liepājas mājās. Pirms tam bija pārejas posms, kura laikā esmu nobraukājusi tūkstošiem kilometru, ik nedēļu no Lielvārdes mērojot ceļu uz Liepāju un atpakaļ. Man bija pašai sava trase: “Lie–Lie–Lie”: Lielvārde–Liepāja–Lielvārde.
Kāpēc tieši Liepāja?
Vējš. Man tas vajadzīgs. Just, dzirdēt, plīvot, sataustīt, saelpoties. Vējš rada! Vējrade. Tas nozīmē, ka nemitīgi kaut kas tiek radīts. Liepājā ir labi cilvēki.
Ja runā par kurzemnieku lepnumu, tad nevienu brīdi to neesmu sajutusi. Tieši otrādi!
Silta sirds un labs prāts, lūk, kādi ir kurzemnieki! Tāda apzināta mīlestība uz Liepāju manī dzīvojās jau gadus septiņus astoņus. Vēlme braukt šurp kļuva aizvien uzstājīgāka. Sākumā pāris reižu gadā, tad arvien vairāk un vairāk. Ikreiz atbraucot ievēroju, kas izmainījies.
Vietu vieta noteikti ir mazais mols. Tur ir viss. Gan rītos, gan vakaros tur sēž vīri ar makšķerēm. Akmentiņi, jūras apmīļoti, nogludināti stikliņi un kociņi… Liepājā ir ļoti daudz vietu, kur man patīk. Uzbraucot uz Kalpaka tilta, silst sirds. Tāds tilts ir tikai viens. Pat skaņu, pāri braucot, izbaudu: dipadu–dapadu… Čakstes laukumā nevaru beigt priecāties, kā bērni rotaļājas strūklakās.
Pašai ir vēlme šo veldzi izlēkāt. Patīk apmeklēt kafejnīcas, pasēdēt tajās. Piemēram, Upelē. Gara kā vilciens. Vai Rietumkrastā. Paņem savu laptopu, sēdi dienas dunā un netraucēts strādā. Ja līst lietus, tad vispār fantastiska! Un, protams, pludmale! Un Pētertirgus! Speciāli dodos rītos agri, lai izbaudītu tā īpašo gaisotni. Jau redzu, kāds pēc rekonstrukcijas izskatīsies Tramvaja tilts. Kā ikviens liepājnieks varēs pāriet pāri un iedomāties karstāko vēlēšanos, kura noteikti piepildīsies.
Liepāja tev zvaigznēs ierakstīta?
Ir četras debespuses un vēl četras papildpuses. Ir cilvēki, kuriem jādzīvo rietumos. Jā, tas ir redzams horoskopā, kur ir vislabāk. Liepājā, kas ir Latvijas galējie rietumi, jūtos brīnišķīgi. Tālab esmu šeit.
Uz Liepāju pārcēlies viena…
Esmu bijusi precējusies, labticīgā laulībā nodzīvoti teju 30 gadi. Man ir divi pieauguši dēli un divas visskaistākās mazmeitiņas pasaulē. Esmu ļoti laimīga mamma un vecmāmiņa. Šajā ziņā viss ir un bijis patiesi labi, pat īsti nav, ko stāstīt. Nē, nebaidos, ka varētu noskaust! Vienkārši segmentā, kas attiecas uz partnerattiecībām, viss ir nevis tuvu ideālam, bet vienkārši ideāli. Dzīve ir tāda, kāda tā ir, – katram kaut ko iedod un kaut kad atņem. Protams, brīdī, kad atņem, sāp ļoti.
Nelaime ir tajā, ka precoties domājam: kopā dzīvosim mūžīgi, pat nepieļaujot iespēju, ka viss ir mainīgs.
Gala beigās tas otrais var nomirt vai tu pats vari nomirt. Tātad tā nebūs mūžīgi. Mēs ar vīru augām kopā, apprecējāmies ļoti jauni – uzreiz pēc skolas. Tikai pēc tam nāca pārējais: studijas, gribējās māju būvēt. Bērni dzima. Sākām no otra gala. Esmu sešdesmito gadu beigu bērns, un tajā laikā populāri bija precēties un tikai tad mācīties.
Kā kļuvi par zvaigžņu tulci?
Mans pirmais skolotājs ir Andris Račs. Sākums nāk no Liepājas – Andris vienmēr lepojies, ka ir liepājnieks. Deviņdesmito gadu beigās bijām viņam pirmā grupa. Mācības notika Cēsīs, Tautskolā. Interese par astroloģiju tolaik bija liela, bet iespēju mācīties maz, mēs iesākām liela grupa. Tiesa, līdz galam tikām vien daži, bet apliecinājumu konsultēt kā astrologiem saņēma divi. Šogad aprit divdesmit gadu, kopš sāku praktizēt. Aplis ir noslēdzies – esmu Liepājā, Andra dzimtajā pilsētā.
Kāpēc sāki mācīties tieši astroloģiju?
Būdama bērns, dārzā redzēju rūķus un laumas. Kad stāstīju to vecākiem, viņi sāka bažīties, ka ar mani viss nav kārtībā. Es ļoti daudz lasīju. Annu Saksi, Vili Lāci, Anšlavu Eglīti, Andreju Upīti, Imantu Ziedoni.
Biju ļoti priecīga, ka Imants Ziedonis arī redz rūķus. Jutos atvieglota: ir viens populārs cilvēks, kurš redz tāpat kā es, tātad neesmu slima!
Tā kā rūķi un laumas man nepārstāja rādīties, gribēju noskaidrot, kāpēc. Man ir matemātiskā domāšana, un gribēju mācīties ko tādu, lai var izskaitļot un loģiski saprast.
Vai pati bieži lūko, ko zvaigznes saka?
Ļoti reti. Orientējoties matemātikā un astronomijā, zinu planētu kustības ātrumus un to, ko tās debesjumā dara. Ikdienas gaitas zvaigžņu stāvokļa dēļ neatlieku, vien izvēlos saudzīgāku režīmu. Piemēram, ja zinu, ka konkrētās dienās nebūtu vēlams sēsties pie stūres, jo esmu izklaidīga vai slikti jūtos, nav taču problēmas izvēlēties sabiedrisko transportu. Vienīgais, no kā, cik vien iespējams, izvairos, – lidot ar lidmašīnu. Kaut arī mani tracina ceļā līdz Rīgai zaudētais laiks.
Ko vispār astroloģijas zināšanas dod cilvēkam?
Cilvēks kļūst advancēts. Izstrādājas smalka jušana, saasinās redze, pats nenoveco. Jaunie studenti, atnākot mācīties, sākumā jūtas zinoši, ir lasījuši par astroloģiju, bet pēc pusgada spārni nolaižas un nāk atzīšanās: es nezināju neko.
Salīdzinoši īsā periodā, mācoties astroloģiju, cilvēkam izmainās visa dzīve.
Pozitīvi izmainās! Jo viņš maina sevi, savu attieksmi, nevis mēģina mainīt citus. Ir skaidri redzams, kur katram jādzīvo, joma, kurā jādarbojas. Tad, kad cilvēks ir savā vietā un kaut vai klupdams krizdams dara to, kas viņam jādara, viss izdodas!
Kā tad atrast to savu vietu un jomu?
Vienkārši no 7. klases skolās visiem vajadzētu mācīties astroloģiju, pat ne kā izvēles, bet kā obligāto priekšmetu. Kad jaunietis, kuram ir 15 vai 16 gadu, ierodas uz profesionālās orientācijas konsultāciju, reti kurš zina, ka viņš būs, piemēram, veterinārārsts. Jauns ir jauns, tad jūra līdz ceļiem, un, ja vēl vecāki nevis ieklausās, bet piepilda savus nerealizētos sapņus… Vecākiem ir jādzird savs bērns un neuzbāzīgi jābīda virzienā, kurā atvasei ir talants. Ja jaunietis izvēlas jomu, kas viņam bijusi tuva, jau rotaļājoties smilškastē, viņš īsā laiks tiks pie panākumiem. Tālab, ka tā ir viņa īstā vieta.
Pie mums astroloģija nav obligātais mācību priekšmets. Ko darīt tam, kurš jūt, ka peras kā pliks pa nātrēm? Vizīte pie astrologa? Vai mācīties pašam?
Es ieteiktu mācīties. Var jau konsultāciju, bet tu nezini, pie kā aiziesi. Astroloģijā tāpat kā citās jomās diemžēl ir diletantisms. Sauksim tos par pusmācītiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņi var citiem dot padomus. Jo mazāk zināšanu, jo gudrāki padomi.
Pirmkārt, astrologs padomu drīkst dot tikai tad, kad viņam to lūdz! Otrkārt, sajūta, ka tu patiešām esi gatavs dalīties, atnāk pēc daudziem gadiem. Brīdī, kad tu strādā ar cilvēku, tu atver viņa failu – viņa vienīgo, unikālo da Vinči kodu. Failu jāprot arī pēc tam aizvērt. Ar to profesionālis atšķiras no diletanta.
Ir jēga iemācīties, jo redzi nianses. Piemēram, kas tu esi saviem bērniem. Tā nav manipulēšana, bet apzināta rīcība: darīt tā, lai viņiem ir labāk, jo pēc tam no tā būs atkarīgs mans liktenis vecumdienās. Piemēram, manā kartē var redzēt, ka būs karsta dzīves nogale, un tas ir labi!
Vai ir vērts pirms precībām doties vizītē pie astrologa, lai noskaidrotu, vai īstais laiks stūrēt laulības ostā un vai izraudzītais ir īstais?
Parasti precēties grib meitene, nevis puisis, un viņai ir vienalga. Tikai kāda no tā jēga? Statistika ir nepielūdzama – no simt pāriem ap septiņdesmit izšķiras. Skumji, bet tā tas ir. Šī tendence sākās deviņdesmito gadu beigās. Laikmeta iezīme. Astroloģija arī to skaidro. Kas kurā brīdī pie debesīm bijis, kādu pienesumu nesīs šī vai cita paaudze. Visam pamatā ir koptendence. Tā sauktais dzelzs laikmets, kurā valda matriarhāts.
Sievietes, protams, uzgavilē, jo viņas prevalē… un pašas sevi apēd.
Bet, zinot astroloģiju, var tā nedarīt, nekāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Var vienkārši grābekli nolikt kaktā un paņemt, piemēram, slotu. Vai āmuru. Ja gribi dzīt naglas, ar tomātu to neizdarīsi. Ja vajag skrūvēt skrūves, kāpēc precēt grābekli?
Tu esi daudzšķautņains dimants – vēl viena tava šķautne ir tērpu darināšana.
Tieši tā – darināšana. Negribu sacensties ar mākslinieku vai profesionālu šuvēju, kaut gan tehniskā ziņā to spētu. Lai kaut ko paveiktu labi, aroda nianses ir jāprot.
Tērpus darinu no visa kā. Daru to no piecu gadu vecuma, kad vecmāmiņa man uzdāvināja mazu oranžu šujmašīnu Čaika. Tai bija ķēdes dūrieniņš. Cik ļoti es tādu tagad gribētu dabūt savā īpašumā! Ķēdes dūriens ir reāls dārgums! Ar šo mazo mašīniņu sāku šūt. Saprotams, lellēm. Tiklīdz sapratu, ka var izmantot PVA un momentlīmi, tās tika liktas lietā. Arī tēva garāžā atrastām šaibītēm un uzgriežņiem var izvērt cauri lentītes un tā piekarināt – sanāk bezmaz īsts tautastērps. Jūras izskalotos kociņus var samezglot virtenēs… Man tērpu darināšanā nav robežu.
Bet vienojošais ir džinsa audums – tas ir gan līgavas tērpā, gan somās!
Džinss sader ar visu. Tā pēc savas būtības un struktūras ir īstā Liepājas drēbe – buraudums, tikai zils. Jūras krāsā. Kur vēl labāk!? Kāds apģērbs jāvalkā Liepājā? Vasaras jaka, vasaras mētelis un vasaras kažoks! Un vasaras kažokam vispiemērotākais materiāls ir džinsaudums. Lūk (Linda demonstrē), te garā kleita ar gofrētu apakšdaļu un no džinsa strēmelītēm adītu augšdaļu. Un te somas, te lielā, pluskainā šalle.
Neesi nekad domājusi: varbūt vajadzēja apgūt modes dizainu, nevis astroloģiju?
Hm… (Brīdi aizdomājas.) Nešķita, ka man to vajag apgūt profesionāli. Es nemitīgi kaut ko daru un ikreiz izdomāju ko citu. Eju laikam līdzi. Skatos jaunās dizaineru kolekcijas žurnālos, televīzijā, globālajā tīmeklī un secinu, ka esmu uz viļņa. Tas ir loģiski, ja nemitīgi jau no bērnības to dari, tad esi vienā prātā ar vadošajiem dizaineriem.
Nepretendēju ne uz vārdu, ne brendu, kaut ir arī daži sasniegumi. Vairākas reizes esmu piedalījusies lielajās modes skatēs, uzņēmēju dienās. Esmu novērtēta atzinīgi, taču man nekad nav šķitis, ka tālab būtu sev uz pieres jāiekaļ dizaineres vārds. Dior modes nams no manis iegādājās jaciņu. Tas gan bija pārsteigums, jo tikai brīdī, kad sūtījumam uz Parīzi rakstīju adresi, sapratu, kur paka nonāks. Jā, tā ir mana mazā uzvara! Manī šis radošums ir, un, to no sevis izliekot, gūstu spēku.
Privātās konsultācijas, skoliņa, Liepājas kažoki… Vai tu vispār guli?
Guļu astoņas stundas. (Apmierināti smaida.) Saldā miegā. Eju gulēt desmitos vakarā un guļu līdz sešiem rītā, reizēm pat līdz pusseptiņiem. Tas ir mans ritms, mostos bez modinātāja.
Kā tu visu paspēj?
Un man vēl paliek brīvs laiks. (Smaida vēl platāk.) Jā, regulāri dodos uz jūrmalu, vismaz reizi nedēļā braucu uz Pāvilostu. Šovasar uzkāpu Akmensraga bākā. Eju uz brīvdabas koncertiem Čakstes laukumā. Kā varu paspēt? Režīms, disciplīna, nehaoss.
Pirmkārt, disciplinēju sevi. Otrkārt, daru tikai to, kas man patīk.
Nu jau tikai tā. Savulaik diezgan ilgi esmu nostrādājusi pašvaldībā, kur man nekam nebija laika. Visi hobiji palika novārtā. Esmu sapratusi, kā savu dienu veidot tā, lai man būtu viegli. Dzīvot ar prieku. Jo kāda jēga dzīvot citādi!? Jo tu vairāk dari tīkamo, jo dienai ir vairāk stundu. Atliek laiks ģimenei, draugiem, hobijiem, atpūtai, jūrai – visam, ko sirds kāro.
Bezizejas gadījumā varētu iet strādāt veikalā par kasieri, varētu Lauma Lingerie šūt krūšturus. Nebūtu problēmu. Bet es daru to, kas man jādara.
Tātad, ja cilvēks dara to, kas viņam jādara, viņš visu paspēj?
Un vēl laiks paliek pāri. Esmu atpūtusies, esmu vesela, priecīga un laimīga. Miegam veltu nopietnu uzmanību. Režīms iekļauj arī neēšanu pirms miega. Arī vīnu pirms gulētiešanas nedzeru. It kā vīns atslābina un nomierina. Tikai dažreiz. Atslēga ir dienas režīms un tīkama nodarbe. Nav nemaz viegli darīt to, kas patīk. Sociumam tas nepatīk.
Ir daudz cilvēku, kuri uz darbu iet sakostiem zobiem. Ko viņiem darīt?
Jāizvērtē, kas būtu jāmaina, bet tam vajag spēku. Cilvēks tiek nemitīgi raustīts uz visām pusēm, bet patiesībā vienīgais, kas jādara, – jāgrib. Tikai jāsaņemas. Vējš arī nesākas pēkšņi.
Prāts ir tas, kurš visu bojā. Ikvienā cilvēkā ir vēstījums, kur ir viņa vieta, taču ļoti daudzi to nomāc ar žēlošanos, sūdzēšanos un kurnēšanu. Tādējādi aizveras iespēju durvis. Kur lai šāds cilvēks pēcāk ņem spēku, ja visas durvis uz veiksmi pats aizvēris. Jābūt elastīgam, tas palīdzēs iekļūt upē. Upe nesa ozoliņu… Nekādas pārspīlētas kustības nav jāveic, droši jālaižas pa straumi ar sānos noliktiem airiem, lai gadījumā, ja krastā ieraugi ko interesantu, varētu piestāt, uzzināt un piedalīties.
Ko saki par intuīciju?
Ikvienā kartē redzams, cik procentu intuīcijas ir iedzimts un cik var attīstīt. Intuīcija ir pilnīgi visiem cilvēkiem. Protams, kādu dzīves daļu šis lauks var būt neaktīvs, bet vismaz reizi mēnesī cilvēka intuīcijas sektorā ienāk Mēness.
Ja intuīcijas mājā vēl ir kāda planēta, tā saasinās. Tad arī jāiet un jādara, un lieta aizies. Skan baisi, bet no visa ir jāgūst labums. Arī tad, ja labums tiek citiem. Piemēram, ziedošana. Staidzināt patversmes suņus? Arī labums. Ne tikai suņiem, bet arī pašam – esi izkustējies. Nevajag mesties no viena grāvja otrā. Mēs, rietumnieki, bez naudas nevaram. Garīgā būtne ir jābaro, jāpadzirda, jāapģērbj…
Vizītkarte
Linda Kurmis
• Dzimusi 1966. gadā Valgā.
• Laulībā nodzīvojusi teju 30 gadu.
• Uzaudzinājusi divus krietnus dēlus.
• 2005. gadā ieguvusi astrologa sertifikātu.
• Kopš 2017. gada 15. jūlija ir liepājniece.
• Astroloģijas skolas dibinātāja un vadītāja.
• Aizraušanās: dizains, fotogrāfija un skandināvu valodas.
