Tukšā Stokholmas universitātes studentu pilsētiņa trešdien – tā ir pirmā diena, kad vidusskolām un augstskolām ieteikts nenoturēt stundas klātienē, bet mācīties attālināti.
Tukšā Stokholmas universitātes studentu pilsētiņa trešdien – tā ir pirmā diena, kad vidusskolām un augstskolām ieteikts nenoturēt stundas klātienē, bet mācīties attālināti.
Foto: Jonathan Nackstrand/AFP/SCANPIX/LETA

Zviedri sāk mācīties attālināti 0

17. marta Zviedrijas valdības paziņojumā tika atkārtoti jau sen zināmie profilakses pasākumi kā roku mazgāšana, ieteikums strādāt no mājām uzņēmumos, kuros tas ir iespējams, palikšana mājās, ja ir mazākās aizdomas par saslimšanu, ierobežotas sociālās aktivitātes, it īpaši tas attiecas uz cilvēkiem pēc 70, bet papildus arī rekomendēts ieviest attālināto apmācību ģimnāzijās un pieaugušajiem.

Reklāma
Reklāma

Attālinātā apmācība

Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Kā jau minēts, 17. martā Zviedrijas valdība nāca klajā ar paziņojumu, kurā tiek ieteikts, sākot ar 18. martu, ieviest attālinātās apmācības iespējas ģimnāzijām, pieaugušajiem, universitātēs un citās augstskolās. Pamatskolas un pirmsskolas iestādes turpinās strādāt kā iepriekš, jo, kā apgalvo atbildīgo iestāžu darbinieki, pirmkārt, šobrīd tam nav pamatojuma un, otrkārt, vispirms jāveic priekšdarbi, ja gadījumā tiek slēgtas pamatskolas un pirmsskolas, lai nodrošinātu bērnu aprūpi tiem vecākiem, kuri strādā veselības aprūpes un citās sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamajās sfērās.

“Visu Zviedrijas pamatskolu slēgšana ietekmētu 874 000 darbinieku, tai skaitā 35 000 veselības aprūpē strādājošos,” savus aprēķinus min pētnieki Karls Nordlunds un Karls Venbergs 18. marta “Dagens Nyheter”.

Krīzes situācija daudzās jomās

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai cik mierīga izskatās ikdiena, pandēmijas izplatība ir ietekmējusi un turpina ietekmēt daudzas uzņēmējdarbības jomas Zviedrijā, tostarp viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, tūrisma nozares un aviosabiedrības.

No 1. līdz 15. martam Valsts nodarbinātības dienestā saņemta informācija par 4469 darbavietu uzteikumu, kas ir par 1000 darbavietu vairāk salīdzinājumā ar visu pagājušā gada marta mēnesi. “Darba uzteikumu skaita ziņā ir sasniegti tādi paši apjomi, kā tas bija finanšu krīzes laikā 2008. gadā,” teikts Zviedrijas valsts Nodarbinātības dienesta Analīzes daļas vadītājas Annikas Sundēnas preses paziņojumā.

“Dagens Nyheter” korespondente Ida Itegrena min, ka līdz pat 20 000 viesnīcu un sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu darbinieku var tikt atlaisti sakarā ar radušos situāciju, kad cilvēki drastiski samazinājuši ēdināšanas uzņēmumu apmeklējumu, daždien atceļot līdz pat 85% iepriekš pieteikto rezervāciju.

Starp valdības pieņemtajiem pasākumiem ir papildu finansējums uzņēmējdarbībai 300 miljardu kronu (27 miljardu eiro) apmērā, darba devēju nodokļa atvieglinājums, darba devēju slimības lapu izmaksu segšana aprīlī un maijā (tas gan neattiecas uz uzņēmumiem ar nodokļu parādiem).

Sauciens pēc palīdzības izskan ne tikai no mazajiem uzņēmumiem, atbalstu lūdz arī SAS aviosabiedrības īpašnieki. Jakobs Vallenbergs, viens no uzņēmuma īpašniekiem, uzskata: “Tas būtu liels zaudējums Zviedrijai, ja SAS bankrotētu.”

Valdība piešķīrusi līdzekļus arī pašvaldībām, kurām radušies papildu izdevumi saistībā gan ar pacientu aprūpi, gan ar profilaktiskajiem pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanā.

Arī Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI un kroņprincese Viktorija strādās atsevišķi, karaļnama pārstāvji plāno ievērojami samazināt izbraukumus, cerot, ka pasākumu plānotāji sapratīs atteikumu par nepiedalīšanos. 14. martā karaļnams atcēla oficiālu kroņprinceses Viktorijas vārdadienas svinēšanu.

Reklāma
Reklāma

Rīkojas saskaņā ar atbildīgo institūciju ieteikumiem

Presē izskan jautājumi, kāpēc Zviedrijas valdība rīkojas ar novēlošanos, salīdzinot ar citām valstīm. Kamēr Francijas prezidents runā par krīzes situāciju Francijā, Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lovens rekomendē pāriet uz attālināto apmācību, mazgāt rokas un pasargāt vecākus cilvēkus no nevajadzīgiem kontaktiem. Kā atbild Zviedrijas valdības pārstāvji, valdības rīcību nosaka atbildīgo institūciju ieteikumi un rekomendācijas atšķirībā no Francijas vai Dānijas valdībām, kurās daudzi lēmumi tiek pieņemti, vadoties no politiskiem apsvērumiem. “Esam sapratuši, ka notiekošais ir nopietns izaicinājums Zviedrijai gan ekonomiski, gan medicīniski,” saka Moderatoru partijas vadītājs Ulfs Kristersons.

17. martā Sabiedrības veselības pārvaldes apkopotajos datos no 1167 cilvēkiem Zviedrijā, kuriem ir bijušas pozitīvas koronavīrusa analīzes, inficēto cilvēku vidējais vecums ir 47 gadi.

Tas, kas epidemiologus uztrauc visvairāk – parādījušies tā saucamie iekšzemes saslimšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav ceļojuši uz citām valstīm. Tas nozīmē, ka īstenībā vīrusa izplatība ir daudz lielāka.

No vakardienas visi pasažieri tiek aicināti iekāpt sabiedriskajā transportā pa vidējām un aizmugures durvīm, nevis kā bija ierasts – priekšējām, turklāt transporta vadītājs ir norobežots no pasažieriem. “Mēs vēlamies pasargāt vadītājus, lai sabiedriskais transports turpinātu strādāt,” savā paziņojumā skaidro Stokholmas sabiedriskā transporta sabiedrisko attiecību vadītājs Klaess Keisu.

Ierobežota ieceļošana Zviedrijā

Iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs otrdien paziņoja, ka no ceturtdienas tiek ierobežota ieceļošana valstī un lēmums ir spēkā no 19. marta uz 30 dienām. Taču Zviedrijas pilsoņi, kuri atrodas ārpus Zviedrijas, var atgriezties mājās.

Daudzās pašvaldībās, īpaši tālāk projām no Stokholmas, dzīve rit savu ierasto gaitu. Cilvēki dodas uz darbu, bērni uz skolu, autobusi kursē, vienīgi uz laiku ir apturētas vairākas bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitātes: hokeja, basketbola treniņi, mūzikas nodarbības ir atceltas vai notiek attālinātā apmācība, ierobežotas teātra izrādes un koncerti, daudzviet turpinās krājumu iepirkšana, kas atspoguļojas tukšos veikalu plauktos vai kādu produktu trūkumā, nezin kāpēc bieži vien trūkst tieši tualetes papīra.

Pārtikas veikalu darbiniekiem un kasierēm nākas strādāt ārkārtas režīmā – gan fiziski, gan psiholoģiski. Kā anekdotisks, tomēr patiess tiek minēts gadījums, kad pircējs, piekrāvis iepirkumu ratiņus ar pārtiku un citām sadzīvei vajadzīgām lietām milzīgos apjomos, jautāja kasierei, vai gadījumā pēc mēneša, kad koronavīruss būs beidzies un viņš nebūs apēdis visu, varēs atvest pāri palikušo un dabūt naudu atpakaļ?

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.