Dokumentālās filmas režisoram Henrikam Evertsonam draud cietumsods par nolaišanos pie prāmja vraka, jo tam piešķirts kapavietas statuss, taču viņš uzskata, ka tas bija “absolūti būtiski un žurnālistiski svarīgi”.
Dokumentālās filmas režisoram Henrikam Evertsonam draud cietumsods par nolaišanos pie prāmja vraka, jo tam piešķirts kapavietas statuss, taču viņš uzskata, ka tas bija “absolūti būtiski un žurnālistiski svarīgi”.
Foto: Publicitātes, Fredrik Sandberg/SCANPIX/LETA

Zviedrija gatavojas atļaut niršanu prāmja “Estonia” vraka apskatei 1

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja “Estonia” vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. “Estonia” ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei pašlaik ir aizliegta.

Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrima pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.