Mobilā versija
+17.7°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
17. jūnijs, 2017
Drukāt

“Mierīgā” okupācija: 17. jūnijā Baltijas ielās iebrauca sarkanie tanki (25)

Foto no Kara muzeja krājumaFoto no Kara muzeja krājuma

Padomju armijas tanki Daugavmalā 1940. gada 17. jūnijā. Plānojot iebrukumu Baltijas valstīs, Maskavā ņēma vērā, ka militārā sadarbība starp Baltijas valstu armijām reāli nepastāv.

Latvijā 17. jūnijs – brīdis, kad 1940. gadā sarkanarmijas tanki parādījās mūsu valsts pilsētu ielās, – ir viena no kalendāra “sarežģītajām” dienām. Lai kā to arī sauktu un attaisnotu mūsu austrumu kaimiņvalstī un atsevišķi pašmāju darboņi, ir jārunā tieši par padomju puses gatavotu un 1940. gada vasarā īstenotu militāru Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekarošanas operāciju.

Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā mūsdienās pārsvarā aplūko tikai kā politisko notikumu virkni, vien nedaudziem pētniekiem apskatot arī notikumu militāro pusi.

Gan 1939. gada rudens, gan 1940. gada jūnija notikumus Padomju Savienības politiskā un militārā vadībā bija plānojusi arī kā bruņota spēka akcijas un sarkanās armijas bruņotu invāziju gadījumā, ja “mierīgas” Baltijas valstu okupācijas plāni neīstenosies, kā tas bija noticis Somijā. To, ka PSRS gatavojās militāram iebrukumam Baltijas valstīs, grāmatā “Staļina garām palaistā iespēja” savulaik uzsvēra arī Krievijas vēsturnieks M. Meltjuhovs.

Tiesa, savos pēdējos darbos viņš uzskatus ir mainījis… Gatavošanos sarkanās armijas iebrukumam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā min vēl vairāki Krievijas pētnieki, kuru publikācijas skar sarkanās armijas kara apgabalu un kaujas vienību struktūras, skaitliskā sastāva un kaujas nodrošinājuma pētīšanu.

“Baltijas protektorāts”

Pēc 1939. gada 23. augusta Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līguma un vēlāk parakstītās papildvienošanās noslēgšanas Latvija, Lietuva un Igaunija nonāca Padomju Savienības interešu sfērā.

Ko tas nozīmē, šīs valstis sāka just drīz pēc līguma parakstīšanas. Jau septembrī PSRS sāka sarunas ar Igauniju par padomju karaspēka izvietošanu, motivējot to ar nepieciešamību aizstāvēties pret varbūtēju ārvalstu agresiju.

Sarunas beidzās ar padomju bāzu un karaspēka kontingenta izvietošanu Igaunijas teritorijā. Līdzīgi līgumi tika uzspiesti Latvijai un Lietuvai. Rezultātā 1939. gada rudenī trijās Baltijas valstīs izvietoja padomju bāzes, kurās sarkanās armijas kopējais kontingents 1940. gada vasaras sākumā bija 67 000 vīru, 1065 tanki, 150 bruņumašīnas, 1630 lielgabalu un mīnmetēju, 526 lidmašīnas (šajā skaitā neietilpst padomju Baltijas kara flotes militārpersonas Igaunijā un Latvijā). Izvietotā sarkanās armijas kontingenta skaitliskais lielums aptuveni atbilda triju Baltijas valstu armiju kopskaitam, bet tehnikas ziņā bija pārāks.

Padomju bāzes Igaunijā izvietojās pārsvarā salās, Latvijā – Liepājā un Ventspilī un to apkārtnē, Lietuvā – gar Lietuvas–Vācijas jauno robežlīniju. Vēl pirms tam padomju militārā vadība bija saņēmusi uzdevumu plānot militārā spēka akcijas pret katru no valstīm – gadījumā, ja sarunas par bāzu izvietošanu nonāktu strupceļā. Padomju kaujas grupējumi un kaujas operāciju plāni 1939. gada rudenī tika veidoti pret katru no Baltijas valstīm atsevišķi, atkarībā no tā, ar kuru no valstīm Padomju Savienība tajā brīdī veda sarunas par bāzu izvietošanu.

No 1939. gada 28. septembra līdz oktobra beigām pret Baltijas valstīm bija koncentrēti šādi sarkanās armijas spēki: 437 230 vīru, 3635 lielgabali, 3052 tanki, 421 bruņumašīna, 21 919 automašīnas un 2601 lidmašīna. Jāpiemin, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nebija kopējo aizsardzības plānu pret varbūtējo agresiju ne no rietumiem, ne no austrumiem, nebija kopējas militārās stratēģijas, tāpat nebija atrunātas triju armiju varbūtējās kopējās darbības eventuālās karadarbības gadījumā.

Pēc padomju bāzu izvietošanas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šīs valstis faktiski bija palikušas par Padomju Savienības protektorātiem. Atlika gaidīt, kad notiks galīga šo valstu pievienošana.

Trīs armiju iebrukums

Baltijas valstu “jautājumu” padomju puse sāka īstenot 1940. gada vasarā. Līdz ar diplomātiskajām aktivitātēm sākās arī militārās aktivitātes un plānošanas darbības.

1940. gada 3. jūnijā saskaņā ar PSRS aizsardzības tautas komisāra direktīvu līdz tam dažādās pakļautībās esošo padomju karaspēka kontingentu Baltijas valstīs apvienoja vienā grupējumā ar kopēju vadību, kuru uzticēja PSRS aizsardzības tautas komisāra vietniekam Aleksan­dram Loktionovam. Tajā pašā dienā izdeva PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrētu par trešā dienesta gada kareivju atvaļināšanas atlikšanu līdz 1941. gada 1. janvārim “sakarā ar sarežģīto starptautisko situāciju” un rezerves virsnieku atvaļināšanas atlikšanu “līdz īpašam rīkojumam”.

1940. gada 4. jūnijā Ļeņingradas kara apgabala, Kaļiņinas kara apgabala un Baltkrievijas īpašā kara apgabala karaspēka daļās tika izsludināta trauksme un šo apgabalu karaspēku kaujas vienības sāka koncentrēties Baltijas valstu robežu tuvumā, kā ieganstu izmantojot kaujas mācības. Vienlaikus padomju garnizonos Baltijas valstīs izsludināja pilnīgu kaujas gatavību. 8. jūnijā Loktionovs saņēma pavēli sagatavot padomju karaspēka rīcībā esošos aerodromus Baltijas valstīs, pastiprināt to apsardzi un turēt padomju lidmašīnas kaujas gatavībā.

Jāatzīmē, ka līdzīgi kā pusgadu agrāk, arī 1940. gadā padomju puse neplānoja izveidot kādu vienotu štābu karaspēka vadīšanai eventuālās Baltijas militārās kampaņas laikā. Pret Baltijas valstīm vērsto padomju karaspēku var iedalīt trijās grupās: pirmkārt, tas ir pašās Baltijas valstīs izvietotais kontingents, otrkārt – Ļeņingradas kara apgabala karaspēka grupējums, treškārt – Kaļiņinas kara apgabals un Baltkrievijas īpašā kara apgabala karaspēka grupējums.

No Ļeņingradas kara apgabala izdalītajai 8. armijai ģenerālleitnanta Konstantīna Pjadiševa vadībā bija paredzēts darboties pret Igaunijas armiju, tās pretošanās gadījumā ieņemot Igaunijas teritoriju. Gadījumā, ja Igaunijas armijai palīgā nāktu Latvijas armija, padomju 8. armijai bija jāieņem arī Ziemeļlatvija. Pret Latviju un Lietuvu izvērsa padomju 3. un 11. armijas.

Analizējot padomju karaspēka izvietojumu gar Baltijas valstu robežām, var saprast, kādos virzienos bija jādarbojas šiem grupējumiem un kādi būtu galvenie uzbrukuma virzieni eventuālās karadarbības gadījumā. 8. armija, kā jau minēts, uzbruktu Igaunijai Narvas un Tartu virzienā, kā arī dotu triecienu Igaunijas un Latvijas armiju savienojuma rajonā uz abu valstu robežas virzienā uz Alūksni un Valku ar šādu uzdevumu – virzīties uz Rīgu.

Padomju 3. un 11. armija plašā frontē uzbruktu Lietuvai no dienvidiem, turklāt 3. armijai būtu uzdevums, iz­ejot cauri Lietuvas teritorijai, iebrukt Latvijā no dienvidiem, ieņemot Jelgavu un Daugavpili. 11. armijas uzdevumā ietilpa Kauņas, Šauļu un Palangas ieņemšana.

Vēlākā sarkanās armijas ienākšana Baltijas valstu teritorijās apstiprina šādu uzbrukuma virzienu plānošanu, jo Latvijas teritorijā 1940. gada 17. jūnijā galvenie padomju karaspēka ienākšanas virzieni bija gar Rīgas–Pleskavas šoseju no austrumiem un pie Jonišķiem no dienvidiem.

Latvijas gadījumā dienvidu virziens, plānojot militāra spēka lietošanu pret mūsu valsts armiju, bija perspektīvāks, jo tādā gadījumā sarkanās armijas avangarda vienības ieietu dziļā Latvijas armijas aizmugurē. Padomju vadība ņēma vērā arī apstākli, ka starp Latvijas un Lietuvas karaspēkiem nepastāvēja sadarbība.

Pārņemt, bloķēt

Vienlaikus ar sarkanās armijas daļu ienākšanu Latvijas teritorijā 17. jūnija rītā Daugavas grīvā parādījās padomju karakuģi, bloķējot ieeju Rīgas līcī.

Kopējais pret Baltijas valstīm vērstais padomju karaspēka grupējuma skaitliskais sastāvs bija: ap 435 000 vīru, 8000 lielgabalu, vairāk nekā 3000 tanku, ap 2600 kaujas lidaparātu. Kā Baltkrievijas īpašā kara apgabala Kara padomei ziņoja 3. armijas komandieris: “Armijas apakšvienību personālsastāva politiski morālais stāvoklis ļoti labs. Karavīri ir pilni apņēmības izpildīt jebkuru partijas un valdības rīkojumu.” Laikabiedru atmiņas vēsta, ka pie Latvijas–Lietuvas robežas latviešu virsnieku uzrunātais padomju tanka komandieris teicis, ka viņš pilda kaujas pavēli.

Padomju puse neizslēdza, ka nāksies īstenot pilnvērtīgas kaujas darbības, tāpēc attiecīgo kara apgabalu vadībām tika dota pavēle sagatavot hospitāļus liela ievainoto skaita uzņemšanai. Saskaņā ar 1940. gada 8. jūnija armijas ģenerālštāba direktīvu kara hospitāļi šajos rajonos bija jāpalielina līdz kara laiku štatam un jātur pilnīgā gatavībā līdz turpmākajiem rīkojumiem. Vienlaikus līdz 16. jūnijam bija jāsagatavo sanitārie vilcieni un pārsienamie punkti kaujas vienībās.

Visiem šajos darbos mobilizētajiem bija jānorāda, ka medicīnisko līdzekļu un medicīniskā personāla mobilizācija notiek tikai kaujas apmācības vajadzībām. Tajā pašā laikā Baltkrievijas īpašā kara apgabala pavēlnieks izdeva pavēli par karagūstekņu apgādes normām un NKVD vietējās pārvaldes sāka gatavot karagūstekņu nometnes 
60 000 – 70 000 karagūstekņu izvietošanai.

1940. gada 12. jūnijā sākās Baltijas valstu gaisa telpas blokāde. Tajā pašā datumā saskaņā ar PSRS aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli padomju Baltijas Jūras kara flotei bija jābūt gatavai pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, kā arī pēc pirmās pavēles sagūstīt Lietuvas jūras kara floti Palangā un Latvijas un Igaunijas tirdzniecības flotes kuģus; pārtraukt jebkādus šo valstu sakarus ar trešajām valstīm; bloķēt Rīgas līci un Somu līci, slēdzot līčus visu veidu transporta kuģu satiksmei līdz turpmākajiem rīkojumiem; pārņemt savā kontrolē gaisa telpu virs jūras, lai nepieļautu Latvijas un Igaunijas aviācijas lidaparātu pārlidošanu uz Somiju vai Zviedriju; sagatavot un vajadzības gadījumā izsēdināt desantu Tallinā un Paldiskos; pēc Ļeņingradas Kara apgabala vadības pavēles ieņemt Tallinas ostu un būt gatavībā uzbrukt Igaunijas armijas krasta apsardzes baterijām.

Bija plānots, ka iespējamā kaujas operācijā piedalīsies 120 padomju kuģi, to skaitā viens līnijkuģis, viens kreiseris, viena lielgaballaiva, septiņi iznīcinātājkuģi, pieci sargkuģi, septiņi bāzes mīnu traleri, 18 smagie mīnu traleri, 17 zemūdenes un 10 torpēdlaivas, kā arī 137 lidmašīnas no Baltijas Jūras kara flotes Gaisa spēku sastāva.

Baltijas valstu valdības izšķīrās pakļauties padomju ultimātiem bez bruņotas pretestības izrādīšanas. 14. jūnijā padomju karaspēka daļas šķērsoja Lietuvas robežu, 17. jūnijā Latvijas, dienu vēlāk – Igaunijas robežu. Papildu jau izvietotajam sarkanās armijas karaspēkam visās trijās valstīs izvietojās vēl lielāks Padomju Savienības karaspēka daudzums, kas nodrošināja triju valstu straujo sovjetizāciju turpmāko mēnešu laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Reedz kur Riga jau pieder moskaljiem. Nils,kas tas par vardu? Ne kievs,ne churka. Slipets,nelietigs vatniks,kuram paardevushies tadi kaa ameriks un vel vesela banda latvisku nodeveju,kam dzimtenes vards ir sveshs. Amerika saviebtais purns Rigas domee vien liecina,cik melna dvesele ir komunistu paganiem. Pardoties Jaunajai paaudzei,lai nogremdeetu Latviju. jaunaa paaudze ir viena no melnakajam sektam pasaulee. Angliski New Age!. Tur notiek melnaas magijas mises un cilveki tiek psihologiski pakljauti ekstrasensu iedarbibai. Shi sekta vel ir trakaaka nekaa Jehovieshi.

  2. kads tu Artis? Izkritis no okupantu biksem vatnika hibrids? Draz krieveni ar savu latvisko niku,nodeveja dvesele? Tadi jebanashkas ka tu,pietaisijushi pilnu Latviju ar moskalju pecnaacejiem,kuri vairs nemaak runaat latviski,tikai zinaa,kas ir vinu moskva…un vova.

  3. pleskavas desantnieka deelinsh joprojaam vada “brivo” valsti.Valsts joprojam ir okupeeta un jobenij latvieshu komunisti sit kulakaa un smeeree matos aiz “laimes” Lidz 7 paaudzei Dievs sodiis latvieshu tautas slepkavas. Elles ugunis degs vinju dveseles ar zobu griezshanu un kliegshanu,bet palidzibas nebus. Joprojam izbrauc tauta,bet jekaba ielas ukja sarkanie slepkavas berzee rocinjas,ka “plans” stradaa 27.gadus.

  4. Kad beidzot tiks aizvākti Ulmaņa pieminekļi un pādēvētas viņa vārdā nosauktās ielas ? Viņa gļēvums mums maksāja ļoti dārgi. Ar tādu vadoni nav jālepojas. Par tādu ir jākaunas. Labāk tie tūkstoši, kas gāja bojā čekas cietumos, izsūtījumā, leģionā un sarkanās armijas rindās būtu miruši cīņā ar krieviem 40.gadā. Nav teikts, ka mēs uzvarētu, tomēr asinis nebūtu lietas veltīgi, kā tagad, kad mūsus apkāva kā jērus gaļas kombinātā.

  5. Опять хер Циганов пишет какую то херню. Почему то этот горе историк никак не хочет вспоминать свои собственные пакты, пакт Мунтерса – Гитлера, к примеру?! А вы ведь его заключили даже раньше.

  6. jā, skrēja bučot Atbildēt

    krievu tankus tāpat kā tagad mierigi balso par SASKAŅU un GODS KALPOT RĪGAI! VAINAS MEKLĒ VIENĪGI LATVISKO PARTIJU DARBĪBĀ! PĀRĒJAIS BLEĶIS!!! NEVIENS NO MĪĻAJIEM BALSOTĀJIEM NEINTERESĒJAS PAR RĪGAS DOMES VALDOŠO PARTIJU ATSTĀTO UZ ŠODIENU MANTOJUMU?! Lūk kāda ”’mīlestība” uz Saskaņu un tās partneri! Piedod VISU par brīvbiļeti un melus pieņem kā PATIESĪBU! LABI, ka toreiz nepretojās tam drausmīgajam pārspēkam, jo STAĻINS ļoti gaidīja pretošanos, lai Latviju vispār no kartes IZSVĪTROTU un palikušos izsūtītu uz Sibīriju iznīcībai. Tas ir LABI, KA PIE MUMS IR NATO SPĒKI!!! VISMAZ KĀDS VĒL MŪS AIZSTĀV PRET ŠAUBĪGO KAIMIŅU, KURAM ĻOTI PATĪK CITAS VALSTIS PIEVIENOT SAVAI IMPĒRIJAI! Ukraina pielaida lielu KĻŪDU, SLĒDZOT LĪGUMU PAR KRIEVU KARAFLOTES ATRAŠANOS SEVASTOPOLĒ! TĀDS BIJA PALDIES!??

  7. Ušaks noliedz okupāciju, bet, iespējams, nākotnē ar to lielīsies.

  8. Un mierīgā okupācija tagad, kad pa Latvijas zemi braukā NATO tanki…

  9. pie velna, to visu vēl atcerēties…..

  10. Okupācija ir okupācija, tai nav nekāds sakars ar “mieru”.

  11. nu kad asv mūs okupeja Atbildēt

    precizu datumu nevares noteikt. kad līgumsus sledza, kad tanki ieradās…..

    • Amerikāņi ir mūsu sabiedrotie, utainie krievi nekad tādi nav bijuši un nebūs.

    • Tu esi idiots,vai kā?
      Varbūt paņerkstēsi arī,kā Cēsu kaujās,igauņu bruņuvilcieni mūs “okupēja”un kā mūs “okupēja” poļu kavalērija Latgalē,kas tur sita sarkanos?

      • Kādi igauņi,kādi poļi? Ulmanis taču viens pats ar sekumiem boļševikus izgaiņāja, vienīgi Balodis palīdzēja.

  12. Ko gan padsavienība domāja ar “ārvalstu agresoru”? Kura valsts bija jāsaprot kā agresors? Pagājušā gadsimta 90 gados arī Krievija solija sargāt Baltijas valstis no iespējamā agresora. Bija jāsaprot, ka es tevi sargāšu, ja es tev uzbrukšu.

    • Neko nesolīja 90os! Piedāvāja nato vietā to darīt! Mēs,būdami īpaši gudri, atteicāmies un šodiem paļaujamies uz 100 spāņu karavīriem uz kvatrocikliem par ntajiem miljoniem

      • Ukraiņi ,kobasprāt,bija pietiekami gudri uzticēdamies utainajiem un slēdzot līgumu par moskaļu floti Sevastopolē.

        • А Севастополь никогда и не был украинским, не забыл, земноводное.

  13. K. Ulmanis 1934.g. 15 maijā kopā ar domu biedriem sarīkoja ,,fašitisko,, apvērsumu ( PSRS vadoņu formulējums) un likvidēja demokrātiju ,kas faktiski bija galīgi sapuvusi.Kas tas par fašistisku apvērsumu ,ja netiek piespriests neviens nāves sods ? Asākos K.Ulmaņa oponetus uz īsu laiku apcietināja vai izraidīja no valsts.Ilgāk cietumā iznāca pasēdēt kompartijas biedriem,no PSRS iesūtītiem ,kas organizēja revolucionāru pagrīdi un nemierus.Daudzus kompartijas biedriem cietums izglāba dzīvību,jo viņi 1937.g. tika izsaukti uz Maskavu kad lielais terors bija sasniedzis kulmināciju,lai tiktu nošauti .PSRS aģenti atrada dīvaini Kirhenšteinu ,lai to liktu K.Ulmaņa vietā. Ticis par lelli ,leļlu valdībā naivais Kirhenšteins griezās pie Maskavas vara vīriem ar jautājumu ,kur palikuši viņa brāļi ,kas bija sarkanās armija pulkveži.Par viņu tikai pasmējās ,brāļi tika nošauti 1937.g.Tā pirms sarkanās armijas iebrukuma tā laika zaļie cilvēciņi bija visu sagatavojuši.

  14. Diezgan līdzīgs scenārijs briest Baltkrievijā.

  15. izlasot šo rakstu Atbildēt

    Tiem, kas saka, ka vajadzēja pretoties, ziniet, ka tad Rīga būtu kā liels Purvciems – tāda arhitektūra būtu visur.

Draugiem Facebook Twitter Google+