Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Atis Klimovičs: Armēnija vēsturisko un saimniecisko atkarību gūstā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Klimovičs

Nesenie protesti Armēnijā no jauna atgādinājuši par nopietnām politiskajām un ekonomiskajām grūtībām, un prāva skaita šīs valsts iedzīvotāju iziešana ielās uzskatāma par likumsakarīgu izpausmi, taču ar to var izrādīties nepietiekami. Problēmas ir dziļas, neatkarības gados kalnainā Dienvidkaukāza valsts tik mērķtiecīgi stūrējusi stagnējoša politiskā un saimnieciskā muklāja virzienā, ka tagad no tā iespējams izkļūt vien ar neaptveramu spēku un iedvesmu. Pat bijušajam kaimiņvalsts Gruzijas prezidentam un vairāku reformu īstenotājam Mihailam Saakašvili nebūtu viegli atkārtot savu veiksmīgo praksi Armēnijā, ja rastos šāds piedāvājums.

Sveša reformatora ierašanos grūti iztēloties, jo viens no galvenajiem neveiksmju cēloņiem meklējams armēņu lielajā aizrautībā ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Tā ir jūtīga sfēra, kurā skatu no malas parasti neņem vērā. No šīs aizrautības radušās teritoriālās pretenzijas gandrīz pret visiem kaimiņiem (tostarp pret Gruziju, tiesa, oficiāli neizpaustas). Azerbaidžānas gadījumā tās kalpoja par pamatu karam Kalnu Karabahā, un iznākumā tika iegūta slēgta robeža ar niecīgu savstarpējo darījumu līmeni. Gluži tas pats ir kontaktos ar Turciju. Šajā gadījumā vēsturiska pāridarījuma kulta uzturēšana nav ļāvusi izveidot normālas politiskas un ekonomiskas attiecības ar šo valsti. Protams, aptuveni pusotra miljona armēņu bojāeja Osmaņu impērijā bija noziegums, taču tas ir 100 gadus sens notikums, ar kuru jānodarbojas profesionāliem vēsturniekiem. Turklāt arhīvi Turcijā ir gana brīvi pieejami armēņu pētniekiem. Armēnijas gadījumā drīzāk nākas runāt par to, ka šādu stāvokli ar divām slēgtām robežām un divām atvērtām (ar Irānu un Gruziju) pie varas esošie spēki (visticamāk, sava galvenā patrona – Maskavas – mudināti) ir pieņēmuši. Taču šī robežu nepieejamība ar sevišķiem dabas resursiem neapveltītajai Armēnijai nodarījusi milzīgus zaudējumus. Šo sakarību vajadzētu pamanīt arī neapmierinātajai sabiedrības daļai un pārdomāt, kādā veidā tomēr iespējams līdzsvarot savas vēsturiskās izjūtas ar pragmatiskiem šodienas dzīves aspektiem. Varbūt paskatīties Baltijas virzienā, kur vēsturiskais pāridarījums no Kremļa puses līdz šim laikam nav atturējis no intensīviem saimnieciskiem un kultūras sakariem. Tiesa, iebrukums Ukrainā jau ir mainījis šīs attiecības un, situācijai pasliktinoties, var ietekmēt vēl vairāk.

Vārgs sabiedrotais un satelīts – tādu Armēniju vēlas redzēt Krievija, kas divdesmit gados sagrābusi visas ienesīgākās ekonomikas nozares šajā valstī. Tieši Kremlim iespējams “pateikties” arī par neatrisinātajām attiecībām un iesaldēto konfliktu ar Azerbaidžānu. Pirms divdesmit gadiem zinoši pētnieki apgalvoja, ka Maskava veiksmīgi izmantojusi savstarpējo naidu un piegādājusi azerbaidžāņiem lidmašīnas, bet armēņiem pretgaisa aizsardzības līdzekļus. Šāda politika ļāvusi nogurdināt abas valstis un paturēt atkarībā. Tā arī tagad – noplūdinātā informācija liecina, ka ārkārtēji novārdzinātā Armēnija varētu pirkt no Krievijas modernizētās raķetes “Iskander-M”. Tādā gadījumā papildus nāktos sarosīties arī Baku, iepērkot atbilstošus ieročus no Krievijas. Kā redzams, skaldi un valdi politika attiecībās ar abām Kaukāza valstīm Maskavas izpildījumā palikusi nemainīga.

Dienvidkaukāzs ir garām palaisto iespēju reģions, kur situāciju pasliktinājuši vairāki kari. Arī politiskie modeļi nav vienādi. Armēnija un Azerbaidžāna izvēlējušās atšķirīgu ceļu no Gruzijas, turklāt visiem labi zināms, kā Kremlis 2008. gadā ar piecu dienu karu sodīja gruzīnus. Armēnijai glābiņu ieteicams meklēt atkarības samazināšanā no Maskavas, taču tas ir grūti īstenojams.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. No vienas puses ir interesanti novērot metamorfozes, ko dod pievēršanās islāmam… kas notiek ar cilvēku, kas cenšas aizmirst to, ka nodod savu tautu un paša principus.

    Tiem, kas neorientējas islamā – nacionālisms, arī pieturēšanās pie latviskām tradīcijām islamistu acīs tiek pielīdzināta pagānismam un cilvēkus, kas praktizē pagānismu islamā traktē kā dzīvniekus bez reliģijas. Atšķirīgi ir kristieši – cilvēki, kas vienkārši praktizē nepareizo reliģiju.

    Tas ko dara žurnālists Atis Kļimovičs nevar vairs tikt dēvēts par žurnālismu, jo tik seklu un vienpusīgu rakstu par Armēniju var uzrakstīt tikai tādā gadījumā, ja ciemojas Turcijā vai Azerbadžānā un neiebrauc pašā Armēnijā…

    Visas Aizkaukāza republiku robežas tika izveidotas mākslīgi. Pirms tam visām bija pretenzijas arī kaŗi savā starpā un tieši šī savstarpējā kašķēšanās tās padarīja vājas, kad PSRS uzbruka un tās pakļāva pārveidojot robežas kā tai patīk.
    1. Gruzija.
    Samtskhe-Javakheti Gruzijā ir armēņu vairākuma apdzīvots . Tas bija strīdus ābols jau 100 gadus atpakaļ, kad savā starpā karoja jaunizveidotās Aizkaukāza republikas. Šis reģions nekad nevarēja kļūt par Armēnijas sastāvdaļu tikai tāpēc vien, ka to no pārējās Armēnijas atdala dabiska robeža – kalni. Bez tam tā ir vēsturiska Gruzijas zeme – tāpat kā Daugavpils ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa.
    Kas attiecas uz vēsturisko zemi, tad viss Aizkaukāzs – iekļaujot Azerbaidžānu un Armēniju ir gruzīņu zeme. Visi pārējie tur ir vēlāki ienācēji vai pārtautotie gruzīni.
    2. Azerbaidžāna
    90tajos PSRS sabrukuma rezultātā notika pats svarīgākais konflikts, kur PSRS nespēja uzturēt mītu par tautu draudzību. No Azerbaidžānas tika padzīti armēņi – ne gluži padzīti, viņi bija spiesti mukt no izvarošanām un slepkavošanām. Kalnu Karabaha teritorija arī bija strīdus ābols, dēļ kuŗa Armēnija ar Azerbaidžānu karoja pirms WW2 un to tāpat no pārējās Azerbaidžānas atdala kalni, tāpēc šo reģionu ar 200-300 tūkstošiem idzīvotāju ir tik viegli aizstāvēt pret pārspēku.
    3. Turcija
    Ja Turcija izsaka protestu pat Francijai par to, ka tā cilā genocīda tēmu, tad ko te vairs komentēt… Armēnijai ir vēl mazākas iespējas ietekmēt Turciju. Daudziem var paslīdēt garām tas, ka Azerbaidžānā nelieto azerbaidžāņu valodu, bet lieto Azerbaidžānas turku valodu – tās valodas ir tik tuvas, ka azerbaidžāņu dziedātājai nav nekādu problēmu kļūt par Turcijas dziedātāju.

  2. Klausies bijusais zurnalist klimovic, Atbildēt

    Tu ta sajusminies par tautas tiesibas uz protestiem, bet tikai tad ja tas atbilst ASV un transantlantiskas ped… strategiskajam un ekanomiskajam interesem. Protestus Griekija tu deve par populismu jo grieki uzdrosinas nepiekrist volstritas banditu verdziskai diktaturai. Atminos, ka tu klimovic ardijies kad tauta izgaja ielas Tibilisi pret tavu elku – vardarbigo sizofreniki kaklasaites rijeju :):):) sakasvili, un ka tas sizitis sakasvilis sutija virsu saviem oponentiem maskas terptus rikluravejus kuri lidz asinim dauzija spardija cilvekus uz Tibilisi galvenas ielas, par ko vinu Gruzijas tauta grib saukt pie atbildibas. Kapec tu klimovic kautrejies runat :):):) par to kadel Gruzijas tauta grib tiesat no savas tautas begulojoso asinaino pseidodemokratu, korumpeto sizofreniki sakasvili? O!!! 🙂 cik tu biji nikns kad izmisusie cilveki izgaja ielas 2009 gada 13 janvari un izdauzija Saimai logus, cik tas tavu prat bija necivilizeti nedemokratiski, bet kad nesen Kijeva ar metala stieniem, cirvjiem, naziem, saujamierociem brunoti “mierigie demonstranti” nogalinaja vairakus desmitus policistus, tavuprat tas bija Ukrainas tautas pascienas triufs :). Tiesi tapec, Ukraina tagad norisinas asinains pilsonu kars kurs ir tikai pasa sakuma stadija. Ka vien zeme nes tadus su… ka tu klimovic. Nem pie rokas cik atri vien iespejams savu brali, kurs esot pargajis musulmanu ticiba, un brauciet uz islama valsti tur tadiem su… ista vieta.

  3. idiots žurnālists vai arī sorozīts liberālists? Atbildēt

    vai pievērsāt šajā rakstā teiktatjam, un proti, “vēsturiska pāridarījuma kulta uzturēšana.” Nekauņa vai idiots ir šis žurnālists? Yātad, šī žurnālistaprāt laika ritējums noliedz patiesību! Tātad, – muti ciet palestīnieši(!), muti ciet latvieši!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+