×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
17. maijs, 2018
Drukāt

Kad Dolārs kļūst par Jāni. Kādu iemeslu dēļ cilvēki maina vārdu? (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Divpadsmit gados – no 2004. līdz 2016. gadam – pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā bijuši 12 616 personvārdu maiņas gadījumi. Igaunijā cilvēkam, lai dokumentos mainītu personvārdu, jāmaksā 100 eiro, Latvijā – 74,14 eiro, bet Lietuvā to var izdarīt par 12 eiro.

To, kā notikusi personvārdu maiņa un par kādām tendencēm sabiedrībā tā liecina, analizējusi LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, LU un Helsinku universitātes profesore LAIMUTE BALODE.

Ja vecāki bērnam ielikuši dīvainu, nelabskanīgu vārdu, skaidrs, ka pieaudzis viņš izraugās sev citu. Bet kādi vēl ir iegansti personvārdu maiņai?

Laimute Balode. Foto - Toms Grīnbergs/LU Komunikāciju un inovāciju departamentsLaimute Balode. Foto - Toms Grīnbergs/LU Komunikāciju un inovāciju departaments

L. Balode: Reiz lasīju ASV pētnieces Mērijas Deilijas rakstīto, ka lielākā daļa mūsu identitātes nav atkarīga no mums. Mēs piedzim­stam valstī, kuru nevaram izvēlēties, tāpat nevaram izvēlēties piedzimšanas laiku un to, vai esam meitene vai zēns. Un pat vārdu ne, jo to izvēlas mūsu vecāki.

Esmu vaicājusi studentiem, vai viņi ir apmierināti ar savu vārdu. Biju pārsteigta, ka grupā vienmēr atrodas kāds, kurš nav apmierināts. Kad jautāju, kādu vārdu tad gribētu, atbild, piemēram: “Es jūtos nevis kā Vija, bet kā Agrita.” Laikam ar šo iekšējo sajūtu var izskaidrot daudzos gadījumus, kāpēc vienu parastu oficiālu vārdu maina pret pavisam citu, piemēram, Agita vēlas būt par Zani, Aija grib būt Iveta vai Broņislava grib kļūt par Dinu.

Vienu vārdu pret otru maina arī iepriekš pieļauto kļūdu gadījumos, kad dokumentā ierakstītajā vārdā trūkst kāda diakritiskā zīme – garuma vai mīkstinājuma zīme. Notiek tā, ka viens vēlas, lai vārdā būtu dubultlīdzskanis (Elīna – Ellīna, Lilija – Lillija, Žana – Žanna) vai otrs – gluži pretēji (Inna – Ina, Nellija – Nelija, Vallija – Valija). Pārsteidzoši, ka Oto pret Otto ir mainīts 30 reižu, tātad daudz biežāk nekā Otto pret Oto, kas noticis deviņas reizes.

Būtu jālauž stereotipi par to, ka tikai sievietes maina vārdus – ļoti daudzi vīrieši ir vēlējušies nomainīt vecāku doto vārdu pret citu.

Dažkārt cilvēkam šķiet, ka vienīgais vārds ir par garu un to maina pret saīsinātu, pārveidotu formu, ko valodniecībā saucam par hipokoristikām. Tādu gadījumu ir ļoti daudz: Janīna – Jana, Aivars – Aivis, Antoņina – Anta vai Ina, Ingrīda – Inga, Dzintars – Dzintis, Valentīna – Tīna, Vilhelms – Vilis, Miķelis – Miks, Staņislavs – Stass, Oksana – Sana u. c. Man pašai ir lietuviešu vārds deminutīva formā, un, kad biju pieaugusi, šķita, kāpēc es nevarētu būt Laima. Maina vārdu Lienīte pret Liene, Mārīte grib būt Māra. Mani pārsteidza, ka ir arī pretēji gadījumi, kad pieauguši cilvēki izvēlas vārda pamazināmo formu: Dace vēlas kļūt par Dacīti, Ilze – par Ilzīti.

Jūsu referātā pagājušonedēļ starptautiskajā onomastikas konferencē man interesanti šķita piemēri, ka cilvēki maina vārdu tā, lai saglabātu iepriekšējā vārda sākumburtu. Droši vien tāpēc, lai nav jāmaina paraksts.

Jā, tādu gadījumu ir daudz: Anna – Aina, Agrita – Agnese u. tml. Maina arī pret līdzīgi skanošu vārdu: Andra – Sandra, Māra – Nāra. Varbūt šķiet, ka Māru apkārt ir daudz, bet Nāra būs vienīgā.

Nākamā grupa mainīto vārdu – kad cilvēkam ir divi vai trīs vārdi, bet vēlas atstāt tikai vienu vienīgo. Jo mūsdienās ekonomē visu – ne tikai darbu, laiku, bet arī vārdu, un to sauc par valodas ekonomiju. Ērika Valerija Hildegarde saglabājusi tikai pirmo vārdu, Aija Dzeja Nellija – arī, Milda Delizārete Asja izvēlējusies tikai vārdu Asja, Rolands Otello atteicies no otrā vārda un tagad ir Rolands. Paretam tieši neparastais vārds atstāts kā vienīgais: Līgonis Gunārs izvēlas būt tikai Līgonis.

Cilvēki arī maina vienu vārdu pret diviem un pat trim, bet tur ir skaidra motivācija. Kristāmvārdi ir baznīcas grāmatās ierakstīti, padomju laikā neļāva tos visus rakstīt pasē, jo personai drīkstēja būt tikai viens priekšvārds, motivējot ar to, ka pasē vairāk nav vietas, tāpēc tagad daudzas personas vēlas pievienot arī visus kristāmvārdus.

Vai cilvēki maina vārdu arī tāpēc, ka vēlas piederēt citai kultūrai vai reliģijai, piemēram, Ģirts – Rahmirs vai Ance – Seila?

To nevar zināt, jo personām motivācija netiek prasīta. Ir daudz tādu piemēru, ka latviskos vārdus maina pret cittautiešu personvārdiem: Andris – Raiens Džejs, Dzintars – Dmitrijs, Helēna – Jeļena, Vizma – Sņežana, Katrīna – Jekaterina, Jāzeps – Osips, Andris – Andžejs. Astoņi Jāņi pārtapuši par Džoniem, 36 reizes Jānis mainīts pret vārdu Ivans, vienu reizi – pret vārdu Janeks. Bet ne mazāk ir piemēru, ka cittautietis vēlas latvisko vārdu: 57 reizes noticis tā, ka Ivans izlēmis kļūt par Jāni; sešas reizes Džons – par Jāni. 12 gadu laikā maiņa Jekaterina – Katrīna atrodama 15 reižu (tādējādi vārds tiek it kā tulkots – mēs onomastikā to saucam par pseidotulkojumu); Jeļena – Liene reģistrēta 40 reižu. Vārds Svetlana mainīts pret vārdiem – Anita, Dace, Inese, Skaidrīte, savukārt Tatjana – pret vārdu Dace, Gaida, Laima. 89 personas vārdu Jurijs nomainījušas pret Juris.

Varbūt cilvēks, kad dodas dzīvot uz citu valsti, likvidē vārdā mīkstinājuma zīmes un garumzīmes?

Jā, ļoti raksturīgi, ka Mārtiņš kļūst par Martinu. Pētot vārdu došanas tendences, redzams, ka vecāki jaundzimušajiem mēģina dot vārdus bez diakritiskajām zīmēm, lai Eiropā būtu vieglāk iejusties.

Vai tagad personvārds vairs nav latviskās identitātes atspoguļotājs?

Es ne visai tam piekristu. Arī ārzemēs dzīvojošie latvieši nosacīti dalās divās daļās. Ir tādi, kuri grib ātrāk integrēties tajā sabiedrībā un iedot bērnam vārdu, kurš neatšķiras no apkārtējiem. Un, pilnīgi pretēji, ir ģimenes, kuras no visas sirds cenšas nosargāt latvisko identitāti, arī ārzemēs esot.

Ja dēls maina vārdu, nevēloties vairs būt Dolārs, un meita atsakās no vārda Dzeja vai Blondīna, jāsecina, ka viņiem bijuši vecāki, kas mēģinājuši ieprogrammēt atvašu likteni – lai izaug bagāts vai emocionāls, mākslinieciski noskaņots bērns.

Jā, jo ārzemēs taču visai izplatīti ir populāro, veiksmīgo kompāniju vārdi – Kartjē, Kanons, Bentlijs, Leksus, Jaguārs, Kserokss. Ja veicas tai firmai, tātad veiksies arī manam pēcnācējam.

Ko par tendencēm sabiedrībā liecina vārdu maiņa?

Tā atspoguļo visas sabiedrībā notiekošās pārmaiņas. Cilvēki ir steidzīgi, viņiem nepatīk vecie, garie vārdi. Sabiedrība globalizējas, paplašinās, tātad vajag īsu, skaidru vārdu, kas visur pasaulē būtu saprotams un izrunājams. Vienubrīd visur Eiropā pirmajā vietā bija vārds Laura, ļoti populārs vārds bija Linda. Viegli izrunājami vārdi bez diakritiskajām zīmēm.

Atsevišķi izdalāma grupa, kur sievietes vārds mainīts pret vīrieša vārdu un otrādi, kas liecina par sabiedrībā bieži noklusētajiem dzimuma maiņas procesiem. Man pašai visinteresantākais šķita tas, kā maina etnicitāti – izskatās, ka Ivans biežāk grib būt Jānis nekā otrādi. Arī meitenēm bija daudzi vārdu tulkošanas gadījumi, piemēram, Sņežana gribēja kļūt par Sniedzīti.

Kas pētījuma gaitā jūs pārsteidza?

Šķiet, ka mūsdienās vārda Jānis popularitāte ir kritusies. Bet mani pārsteidza tas, ka daudzi vēlējās pievienot vārdu Jānis kā otro vai, pat mainot vārdu, likt kā pirmo. Acīmredzot Jānis joprojām vēl tiek uztverts kā latvietības simbols.

Vai arī agrāk Latvijā ir pētīta vārdu maiņa?

Vajadzētu skatīties arhīvu materiālos, kā tas bijis, piemēram, starpkaru Latvijā ulmaņlaikā – vai priekšvārdus mainīja vai ne. Par uzvārdiem ir rakstīts, zināms, kā un kāpēc tos mainīja, bet, vai mainīja arī priekšvārdus, man ziņu nav. Igauņi gan ir pētījuši, kādus jaunus vārdus un kāpēc darināja Igaunijas pirmās neatkarības laikā.

Pēdējo 12 gadu laikā visbiežāk mainītie personvārdi

Jānis/Janis (421 reizes), Arturs/Artūrs (274), Anna/Ana (243), Irēna/Irīna (234), Velta (222), Juris (221), Gunārs/Gunars (211), Kristīna/Kristīne (203), Mirdza (165), Alfrēds/Alfreds (163), Ausma (160), Dzidra (143), Laimonis/Laimons (143), Ilga (139), Aina (129), Milda (119), Elza (124), Valentīna/Valentina (124), Valija/Vallija (123), Kārlis (122), Emīlija (119), Austra (118), Marija (105), Pēteris (96).

Fakti no Laimutes Balodes pētījuma

Kad var mainīt vārdu un uzvārdu

“Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma” 2. pantā noteiktie iemesli:

1) vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

2) persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;

3) persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

4) persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

5) persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;

6) personai mainīts dzimums;

7) viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Sakarā ar to, ka esmu atmetusi dzeršanu, lūdzu mainīt manu vārdu no Jautrīte uz Skaidrīte

Draugiem Facebook Twitter Google+