Āris Jansons. Mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā. 52% no mūsu valsts teritorijas ir klāta ar mežiem, un tas nozīmē, ka uz katru Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža, kas gadā saražo apmēram 10-12 kubikmetrus koksnes, liecina mežu statistiskās inventarizācijas dati.
Attiecībā uz meža platību ir vērojams, ka kopš pirmā inventarizācijas cikla, kas Latvijā bija 2004. – 2008.gadā, ir neliels meža platības pieaugums. Ja salīdzina ilgākā laika periodā, tad redzams, ka astoņdesmit gadu laikā – kopš 1935. gada – meža platība faktiski ir dubultojusies.
Līdz ar platības pieaugumu gadu gaitā ievērojami palielinājusies arī meža krāja, kas ir viss kokaudzes saražotais koksnes tilpums vienā hektārā platības. Kopš pirmā inventarizācijas cikla, kad audžu kopējā krāja bija 646.5 miljoni kubikmetru, tā būtiski pieaugusi. Turklāt, ja mēs paskatāmies ilgākā laika periodā, tad varam secināt, ka meža krāja, kas ir mežos esošais koksnes apjoms, ir pieaugusi pat straujāk par meža platību. Tas nozīmē, ka Latvijā veiktas pietiekami mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu, ka meži valstī pakāpeniski kļūst ražīgāki.
Neliels kā platības, tā krājas palielinājums konstatēts arī pieaugušām, ciršanas vecumu sasniegušām audzēm teritorijās, kur nav nekādu saimnieciskās darbības ierobežojumu. Tas nozīmē, ka nav tā, ka šī te krāja vai meža platība palielinās tikai dabas aizsardzības teritorijās, bet ne arī tajās mūsu valsts daļās, kur ir atļauts veikt mežizstrādi. Divdesmit piecu gadu laikā (1988. – 2013.) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu skaits Latvijā pieaudzis pat vairāk nekā 2 reizes.
Koksnes resursu ieguve pēdējo gadu laikā ir bijusi stabila. 2015. gadā – pēdējā, par kuru mums ir pieejama pilna datu kopa, tie ir 10,6 miljoni kubikmetru, kamēr 2009.gadā vidēji tie bija 10,7 miljoni kubikmetru. Šie dati liecina, ka koksnes ieguves apjoms ir stabils, un, ja mēs šo ieguves apjomu skatāmies kopā ar datiem par meža platību un meža krāju, tad ir skaidrs, ka tās ieguves apjoms ir ilgtspējīgs, proti, nenoplicina to resursu, kāds ir Latvijas valstī kopumā.
Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Latvijā liecina arī informācija par meža atjaunošanu – no 2010. līdz 2015. gadam ir nozīmīgi palielinājusies atjaunoto audžu platība, kas zināmā mērā ir saistīta ne tikai ar izmaiņām meža likumdošanas prasībās attiecībā pret atjaunošanu, bet arī ar īpašnieku un tiesisko valdītāju interesi un vēlmi aktīvi darboties meža atjaunošanas procesā, par ko liecina arī Valsts meža dienesta apkopotie dati par jaunaudžu kopšanu. Ja salīdzina pēdējos 5 gadus ar tādu pat laika periodu pirms tam, tad redzams, ka jaunaudžu kopšanu platība kopumā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes, kas nozīmē, ka cilvēki aktīvi domā par meža nākotni.
Mežzinātnes institūts „Silava” kā neatkarīga institūcija regulāri veic meža statistisko inventarizāciju, kas paredzēta meža resursu stāvokļa novērtēšanai valstiskā mērogā. Šāda veida inventarizācijas, kas notiek pēc vienotas metodikas, tiek veiktas lielākajā daļā Eiropas valstu un ir balstītas uz sistemātiski izvietotu kontroles tīklu visā valsts teritorijā. Pēc šādiem mērījumiem varam precīzi novērtēt meža platības izmaiņas un resursu pieaugumu.
Latvijā ir vairāk nekā 16 tūkstoši punktu, kuros institūta darbinieki reizi piecos gados veic instrumentālus mērījumus, lai saprastu, kā ir mainījies meža stāvoklis. Mērījumi tiek izdarīti pat tik precīzi, ka izmērīšanas procesā ir iespējams noteikt, kas ir noticis ar konkrētu koku – vai tas, piemēram, ir nokaltis vai saglabājies dzīvs un lēnāk vai ātrāk audzis. Tādējādi ar ļoti augstu – 97% precizitāti iespējams raksturot nozīmīgākos meža resursu parametrus un objektīvi spriest par to, kas mūsu mežos notiek.
