Mobilā versija
-2.3°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
8. jūlijs, 2015
Drukāt

Līksnas novadā meklē vācu armijā mobilizēta karavīra ģimeni (12)

legionars

Ar palīdzības lūgumu Latgales Pētniecības institūtā vērsās līksniete Gunta Mežule. Viņa lūdz atpazīt fotogrāfijā redzamos jaunlaulātos.

Šo fotogrāfiju ir saglabājusi Guntas vecāmāte no Līksnas pagasta Vaikuļāniem. Vecaimātei ir arī stāstījums par fotogrāfijā redzamo jaunieti, kas Otrā pasaules kara laikā bija mobilizēts vācu armijā.

Kara beigās kareivis nonācis Daugavpils rajona Līksnas pagasta Vaikuļānos jeb Kneikā, kā to sauc vietējie. Puisis bija smagi ievainots kājā. Viņam palīdzību sniedza Ludvigs Ozols, kurš paslēpa ievainoto pie savas mājas ierīkotajā blindāžā. Karavīram sagādāja civilās drēbes. Viņš runājis latgaliski un, iespējams, bijis no Rēzeknes puses. L. Ozolam bieži teicis, ka ļoti vēloties doties uz dzimtajām mājām. Viņam bija arī kāzu fotogrāfija, kuru lūdzis nodot ģimenei nāves gadījumā. Sākotnēji fotogrāfijai ir bijuši uzraksti ar zīmuli, bet tie diemžēl šodien vairs nav salasāmi. Fotogrāfiju ievainotais karavīrs rādījis arī t. s. strebokiem, kuri bija atklājuši blindāžu. Rādot fotogrāfiju, karavīrs lūdzis saglabāt viņam dzīvību. Diemžēl streboki ievainoto nošāvuši.

Karavīru apbedīja turpat pie Ozola mājām. Foto­grāfija pēc karavīra nāves mētājusies pie blindāžas. Ludvigs Ozols par karavīru pastāstījis apkārtējiem, arī Janīnai Motivānei, kura saglabāja šo fotogrāfiju un vēlas noskaidrot šī karavīra un viņa līgavas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu.

Iespējams, ka fotogrāfijā redzamie līgavainis un līgava ir laulājušies Višķu vai Aglonas baznīcā.

Henrihs Soms, 
tālr. nr. 26387833

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. ”Meklējam Edīti Rušmani un viņas ģimeni (meitu Ivetu)!

    Mums ir informācija, ka laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētais stāsts un fotogrāfija visciešākā veidā ir saistīta ar Rušmaņu ģimeni.

    E.Rušmane pirms kāda dzīvojusi Rīgā, Brīvības ielā 361. Par to liecina fiksētais telefons, kurš neatbild. Mēs ļoti vēlamies, lai beigtos šis dramatiskais kara stāsts un varētu informēt ģimeni par tēva (vectēva) kapavietu.

    Lūgums dalīties ar šo ziņu!

  2. Mana vecteva dzimta vieta tur dzivoja mana mama kas dzima 1943 gada tapec neatceras drosi vien stastus Vaikulanos bija kadas 7 setas ,vajadzes tantei paprasit varbut ta zin ,vai atceras

  3. Strebuki tie labie veči, šava un laupīja visam kam tika klāt. Dažs no viņiem beigās tika pat pie Triju Zvaigžņu ordeņa dzīves nogalē tika apglabāts ar lielu pompu. Vēl šodien Latgalē viņa vārdu cildina, daudzina, daudziem Latgalē labi zināms cilvēks ar dubultu dzīvesstāstu īstenībā izstrebīķeļs tautiešu slepkava.

  4. Kad tos slepkavas -” iznīcinātājus” vēsturnieki sāks pētīt un aprakstīt, lai varētu tauta zināt savus slepkavniekus… Laikam jau daudz vēl dzīvi, tāpat kā “čekas maisu” ziņotāji.

  5. Visticamāk sieva sen mirusi, radu un bērnu nav…. …

  6. Kurā gadā šis cilvēks tika nogalināts? Sāciet ar to, ka Latvijas Valsts arhīvā izskatiet attiecīgā laika perioda NKVD-MVD operatīvos ziņojumus.

  7. Noskaidrot streboku vārdus ! Daži, varbūt, vēl šodien saņem pensiju no mūsu nodokļiem!!!

  8. Ja ievainots kaujās 1944.g., tad varētu būt kāda no robiņu vienībām, piemēram, 6. Latviešu SS-robežapsardzības pulks

  9. Kara beigas domātas 1944. vai 1945.gads?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atrodi ģimenes ārstus!

Valsts kontroles veiktā revīzija liecina, ka veselības aprūpes pakalpojumi daudzviet Latvijā ir ļoti grūti pieejami. 45 pagastos Kurzemē un Latgalē nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietu; dažviet līdz ģimenes ārstam jāmēro vairāk nekā 20 km tāls ceļš.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+