×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.0°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
16. janvāris, 2018
Drukāt

Māris Antonevičs: Ņemcovs Vašingtonā! Un Rīgā? (9)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis vērsies pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ar ierosinājumu vienu no Rīgas ielām nosaukt par godu 2015. gada februārī nogalinātajam Krievijas opozīcijas politiķim Borisam Ņemcovam. Pieņemu, ka “Vienotības” politiķiem šī ideja ienākusi prātā, izlasot ziņu, ka nupat Ņemcova vārdā nosaukta iela ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Un nevis šāda tāda, bet tā, pie kuras atrodas Krievijas vēstniecība. Uz šādiem lēmumiem daļēji varētu attiecināt moderno terminu “troļļošana”, kur lielāka nozīme par pašu notikumu ir paredzamajai reakcijai.

Labi zināms, ka Krievijas vara ļoti slimīgi uztver ikvienu Ņemcova vārda iemūžināšanas ieceri un liek tam šķēršļus. Regulāri tiek nopostīts Ņemcova domubiedru ierīkotais piemiņas memoriāls viņa slepkavības vietā uz tilta pār Maskavas upi (to gan parasti tikpat ātri atjauno). Tāpat tika norauta viņam veltītā piemiņas plāksne pie mājas, kur politiķis savulaik dzīvojis. Skaidrs, ka arī ASV lēmums liek Kremlim iekšēji vārīties dusmās, bet te nu rokas ir par īsām. Nav arī pārliecinošu argumentu, lai starptautiski kaut ko iebilstu. Kas tad bija Ņemcovs? Kāds noziedznieks vai neģēlis? Nē! Tieši pretēji – spilgts politiķis, bijušais Ņižņijnovgorodas gubernators, vicepremjers, parlamenta deputāts, vēlāk viens no aktīvākajiem opozicionāriem. Cienījama persona, kas kļuvusi par upuri nelietīgai slepkavībai. Oficiāli viņam neko nevar pārmest, tikai to, ka viņš asi kritizējis Putina režīmu. Bet tas jau mūsdienu Krievijā arī ir lielākais grēks, tikai kā to starptautiski pieklājīgi formulēt? Tas nav iespējams, tāpēc arī par Vašingtonas lēmumu Kremlis klusē. Vienīgi daži domes deputāti draud ar “simetriskiem” atbildes soļiem, solot pārdēvēt ielu pie ASV vēstniecības Maskavā. Vienīgi atrast “simetrisku” personāžu būs grūti.

Droši vien arī Vilnis Ķirsis ar savu priekšlikumu nolēmis nedaudz “patroļļot” – ne tik daudz Kremli, cik Rīgas mēru no “Saskaņas”. Ušakovs, protams, nevēlēsies kaitināt Maskavas draugus, atbalstot Rīgā ielu Ņemcova vārdā, tajā pašā laikā nav noslēpums, ka Ušakovs vēlas uzturēt pozitīvu tēlu arī Krievijas t. s. liberālajās aprindās. Tas nav tik viegli, jo jāmāk vienmēr īstajā brīdī “nolēkt”. Piemēram, Ušakovam agrāk patika afišēt savu draudzību ar Kirovas apgabala gubernatoru Ņikitu Belihu – bijušo Ņemcova partijas biedru, kas tika pieskaitīts mērenajai opozīcijai, bet īpatnējā veidā bija saglabājis pozīciju Krievijas varas elitē. Taču 2016. gadā Belihs tika apcietināts un viņam izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanā. Cik dzirdēts, Ušakovs ļoti piesardzīgi runā par šo tēmu, mēģinot nepateikt neko lieku. Tāpat arī par Ņemcova likteni viņš līdz šim izteicies ar līdzjūtību, bet tā, lai tas izklausītos pēc iespējas apolitiskāk. Būs interesanti lasīt, kā Uškovs motivēs atteikumu nosaukt ielu Ņemcova vārdā.

Taču, ja atmet šo politisko spēli, tad Rīgā šādam lēmumam pamata tomēr nav. Ņemcovs neapšaubāmi bija rietumnieciski orientēts politiķis, un ir versija, ka tieši viņa aktīvā pozīcija, mudinot Rietumus (pirmkārt ASV) noteikt stingrākas sankcijas pret Krievijas eliti, esot bijis iemesls viņa slepkavībai. Aicinājumu nosaukt ielu Vašingtonā Ņemcova vārdā ASV izteica viņa meita, un lēmumu aktīvi lobēja arī Ņemcova līdzgaitnieki. Latvija šādu lūgumu nav saņēmusi, un arī kādus īpašus Ņemcova nopelnus Latvijas labā būtu grūti piesaukt. Varētu atcerēties arī dažas indīgas piezīmes, kuras viņš Latvijai veltīja, vēl būdams vicepremjera amatā – par krievvalodīgo tiesību ierobežošanu. Kad 2008. gadā intervēju Ņemcovu, viņš, tolaik jau būdams opozicionārs, to pašu atkārtoja jau daudz diplomātiskākā formā, ar uzsvaru, ka Latvijai “jāatrisina nepilsoņu jautājums”. Radās iespaids, ka gadījumā, ja pie varas nokļūtu Ņemcovs un viņa domubiedri, starpvalstu attiecības, protams, kļūtu labākas, tajā pašā laikā impērisma piegarša tik ātri nepazustu. Droši vien tas būtu kaut kas līdzīgs prezidenta Borisa Jeļcina valdīšanas laikam pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē. Un, ja runājam par Krievijas politiķiem, tad drīzāk Jeļcins (ne Ņemcovs) ir tas, kuram Rīgā pietrūkst kādas piemiņas zīmes – ja ne ielas, tad vismaz plāksnes, kāda ir, piemēram, Tallinā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. nesaprotu svešzemju politiķa vārdā,kaut kā neiederas

  2. Man šķiet ka Mazpisāna un Cenzūra NIKI ir VIENS UN TAS PATS KOMENTĒTĀJS – Latvijas Avīzes KURMIS

  3. Viņu novāca tāpēc,ka palīdzēja sastādīt sankciju sarakstu pa kurām tautsaimniecības nozarēm labāk sist.Kā politiķis viņš bija nekaitīgs.Nevienai varai nodevēji nepatīk.

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  5. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  6. Rīgā valda putenieši kas to nekad nepieļaus, vara ir viņu un mafijas rokās, mūsu Rīga ir guberņa.

  7. nu vašingtonā saprotams Atbildēt

    zēns bija asv argots aģents un tā viņam tiek izradits pēdejais gods par kalpošanu, bet rīgā kāpec? jo saimnieki tā liek, vai vergu dvēseles tā grib amišiem pielīst?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+