Policija var apturēt cilvēku uz ielas vai apmeklēt mājās tikai tad, ja ir aizdomas, ka viņš ir iesaistīts kādā kriminālnoziegumā. Vienkārši uzprasīt dokumentus vai pierakstu, kur dzīvo, viņiem nav tiesību. Imigrācijas dienesta virsnieki reidā pārbauda aizdomīgu māju Sautholas rajonā Londonā.
Policija var apturēt cilvēku uz ielas vai apmeklēt mājās tikai tad, ja ir aizdomas, ka viņš ir iesaistīts kādā kriminālnoziegumā. Vienkārši uzprasīt dokumentus vai pierakstu, kur dzīvo, viņiem nav tiesību. Imigrācijas dienesta virsnieki reidā pārbauda aizdomīgu māju Sautholas rajonā Londonā.
Foto – AFP/LETA

No Anglijas izraida ES pilsoņus: Imigrācijas dienests īpaši uzmana latviešus 30

Teju visi Latvijas mediji nedēļas sākumā pārpublicēja LNT Ziņu “Top 10” stāstu par to, ka pēc balsojuma par breksitu Lielbritānija ir sākusi stingrāk vērsties pret austrumeiropiešiem un deportāciju gaida arī Latvijas valstspiederīgie. Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu vidū ziņa sacēla pamatīgu sašutuma vētru, sociālajos tīklos Latvijas mediji tika apvainoti melos un sazvērestībās, bet aizbraucēju radi un draugi no Latvijas zvanīja, vai viss kārtībā, vai pašus negaida izsūtīšana.

Reklāma
Reklāma

Latviešus izraida maz

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Lai noskaidrotu, vai tiešām ir sākusies latviešu izraidīšana no Apvienotās Karalistes, “LA” sazinājās ar Londonā strādājošu latviešu imigrācijas juristi Daigu Bārzdiņu. Viņa ir studējusi jurisprudenci Lielbritānijā, ir sertificēta OISC (The Office of the Immigration Services Commissioner) imigrācijas juriste, strādā kompānijā “Sterling And Law Associates LLP”, kas specializējas visu veidu imigrācijas lietās un vīzās.

Jautāta par deportētajiem latviešiem, Daiga Bārzdiņa noliedz, ka savā praksē jebkad būtu ar kādu saskārusies. Iespējams, ka nelaimē nonākušie tautieši gluži vienkārši nevar atļauties nolīgt sev privātu juristu, taču visdrīzāk izraidīto latviešu skaits ir ļoti niecīgs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Britu Iekšlietu ministrija (Home Office) nesniedz informāciju par izraidīto vai pašlaik aizturēšanas centrā esošo latviešu skaitu, taču ir zināms, ka, piemēram, 2015. gadā no valsts tika izraidīti kopumā 7296 eiropieši, taču šis skaitlis iekļauj ne tikai ES valstis, bet arī Albāniju un Ukrainu, savukārt desmit valstu topā ar vislielāko izraidīto pilsoņu skaitu ir tikai divas ES valstis – Rumānija topa 7. vietā ar 4%, un Polija 10. vietā ar 2%. Tādēļ nākas secināt, ka izraidīto latviešu skaits varētu būt ārkārtīgi niecīgs, iespējams, daži desmiti gadā.

Ir divi veidi, kā var palūgt atstāt valsti, – deportācija un administratīvā izraidīšana no valsts. ES pilsoņiem parasti piemēro administratīvo izraidīšanu no valsts, ja viņiem nav tiesību palikt valstī, turklāt var izvēlēties atstāt valsti labprātīgi. Deportāciju var piemērot, ja veiktas kādas krimināli sodāmas darbības, tā var būt arī stāšanās fiktīvā laulībā, lai kādai citai personai palīdzētu saņemt uzturēšanās atļauju.