Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
17. februāris, 2017
Drukāt

No Anglijas izraida ES pilsoņus: Imigrācijas dienests īpaši uzmana latviešus (31)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Teju visi Latvijas mediji nedēļas sākumā pārpublicēja LNT Ziņu “Top 10” stāstu par to, ka pēc balsojuma par breksitu Lielbritānija ir sākusi stingrāk vērsties pret austrumeiropiešiem un deportāciju gaida arī Latvijas valstspiederīgie. Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu vidū ziņa sacēla pamatīgu sašutuma vētru, sociālajos tīklos Latvijas mediji tika apvainoti melos un sazvērestībās, bet aizbraucēju radi un draugi no Latvijas zvanīja, vai viss kārtībā, vai pašus negaida izsūtīšana.

 

Latviešus izraida maz

Lai noskaidrotu, vai tiešām ir sākusies latviešu izraidīšana no Apvienotās Karalistes, “LA” sazinājās ar Londonā strādājošu latviešu imigrācijas juristi Daigu Bārzdiņu. Viņa ir studējusi jurisprudenci Lielbritānijā, ir sertificēta OISC (The Office of the Immigration Services Commissioner) imigrācijas juriste, strādā kompānijā “Sterling And Law Associates LLP”, kas specializējas visu veidu imigrācijas lietās un vīzās.

Jautāta par deportētajiem latviešiem, Daiga Bārzdiņa noliedz, ka savā praksē jebkad būtu ar kādu saskārusies. Iespējams, ka nelaimē nonākušie tautieši gluži vienkārši nevar atļauties nolīgt sev privātu juristu, taču visdrīzāk izraidīto latviešu skaits ir ļoti niecīgs.

Britu Iekšlietu ministrija (Home Office) nesniedz informāciju par izraidīto vai pašlaik aizturēšanas centrā esošo latviešu skaitu, taču ir zināms, ka, piemēram, 2015. gadā no valsts tika izraidīti kopumā 7296 eiropieši, taču šis skaitlis iekļauj ne tikai ES valstis, bet arī Albāniju un Ukrainu, savukārt desmit valstu topā ar vislielāko izraidīto pilsoņu skaitu ir tikai divas ES valstis – Rumānija topa 7. vietā ar 4%, un Polija 10. vietā ar 2%. Tādēļ nākas secināt, ka izraidīto latviešu skaits varētu būt ārkārtīgi niecīgs, iespējams, daži desmiti gadā.

Ir divi veidi, kā var palūgt atstāt valsti, – deportācija un administratīvā izraidīšana no valsts. ES pilsoņiem parasti piemēro administratīvo izraidīšanu no valsts, ja viņiem nav tiesību palikt valstī, turklāt var izvēlēties atstāt valsti labprātīgi. Deportāciju var piemērot, ja veiktas kādas krimināli sodāmas darbības, tā var būt arī stāšanās fiktīvā laulībā, lai kādai citai personai palīdzētu saņemt uzturēšanās atļauju.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Izraida latviešus ,vai latvijiešus, latvijiešu pat no mūsu puses salasīsies krietns bars ,daļa jau sēž krātiņā ,citi interpolicijas meklēšanā vēl daļa klīst ,meklē laimi .

  2. Tā “satversme” ir tikai ķeksīša pēc. Tikai lai būtu. Īstenībā latvijā visi, kam tā būtu jāievēro, liek tai virsū lielu jo lielu kluci.

  3. “Kad cilvēks ierodas Anglijā, pirmie trīs mēneši ir tūrista statusā, var uzturēties bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja grib palikt ilgāk, ir jāuzsāk ekonomiskā darbība.”
    Tā tas bija pirms UK nebija iekš ES un, ticu, būs arī pēc. Tomēr, kā juristei, Jums vajadzēja to uzsvert.
    Lielajās pilsētās meklējiet krievu juristus / advokātus, tie palīdzēs, jo zina visus šos mazo cilvēciņu knifus jau gadus 40! Der arī melnie, bagāto kantoriem nesamaksāsiet gan jau kā!

  4. Jus spridiši varat metaties pa pasauli cik gribat,kad busiet meslos lidz ausim,tad neskrienat uz Latviju un neprasat,ka jums te kas pienakas
    Tie pasii krievi te strada un kopj jusu pamesto zemiti,ciik nu ir ta iespeja,ta ka navajag bazt visus viena maisa.Slinki jus esat,vieglu naudu jus meklejat.

  5. … uzmana krievvalodīgos no Latvijas. Citiem vārdiem — padomiskos draņķus.

    • Neteiktu gan ka tā nauda krīt no gaisa,jāstrādā ir daudz un smagi,bet atšķirībā no Latvijas par to tiek samaksāts,nevis pazemots.Kas staigāja pastalās ,tie arī staigās,un maksās nodokļus lielajai cūku silei,kuri tikai paņirgāsies par jums.Man bija 30 gadu darba stāžs,un 150 pensija.Te to nopelnu vienā dienā.Protams ka neatgriezīšos.

  6. 908. gadā Londonā izveidojās kaujinieku grupa Leesma (“Liesma”), kas pulcējās Džubilī (Jubilee) ielas anarhistu klubā. Grupas sastāvā, pēc vēlākajiem britu policijas izmeklēšanas rezultātiem, bija kāds

    Pēteris Pjatkovs (Peter Piaktow) saukts “Krāsotājs” (the Painter),
    Jakobs Fogels(Jacob Fogel, arī Jan Sprohe),
    Jāzeps Sokolovs vai Vilhelms (William Sokolow, saukts Joseph),
    Fricis Svars (Fritz Svaars),
    Georgs Gardšteins (Hartmanis jeb “Puika”) (George Gardstein, arī Mouremtzoff, Poolka Mourremitz),
    Ņina Vasiļjeva (Vassilleva),
    Ļuba Milšteine (Milstein),
    Jēkabs Peterss (Jacob Peters),
    Makss Smolers (Max Smoller, arī Joseph Levi).

    Reizēm šai grupai pieskaita Totnemas inkasenta aplaupītājus Paulu Helfeldu (Paul Helfeld) un Jakobu Lapidusu (Jacob Lepidus). Citi autori šai grupai vēl pieskaita Zāru Trasjonsku (Sara Trassjonsky), Juri Laiviņu jeb Jurku Dubovu (Yourka Laiwin, Yourka Dubof), Jāni Rozenu jeb Bārddzini (John Rosen, the Barber), Osipu Fjodorovu (Osip Federoff) un Kārli Hofmani (Karl Hoffman).

    100 YEAR COMMEMORATION OF THE SIEGE OF SIDNEY STREET, LONDON 3/1/2011

    Personu patiesie vārdi un etniskā identitāte var būt savādāki.

    Pirmā “ekspropriācijas akcija” bija 1909. gada 23. janvāra uzbrukums kasierim, kas no bankas veda naudu Totnemas kaučuka fabrikas darbiniekiem. Pēc vajāšanas sešu jūdžu garumā policisti nogalināja J.Lapidusu un sagūstīja ievainoto P.Helfeldu, kas mira slimnīcā ar pēdējiem vārdiem Mana māte ir Rīgā.

    Apšaudes rezultātā tika ievainoti 25 cilvēki, divi nošauti, ieskaitot vienu policistu. Notikums izraisīja pret imigrantiem vērstu sašutuma vilni sabiedrībā, notikums vēlāk nodēvēts par Tottenham Outrage (Totnemas vardarbību).

    1910. gada 16. decembrī notika vēl viens laupīšanas uzbrukums juvelieru veikalam Haundsdičas ielā Londonas Sitijā, kuru vadīja Gardšteins un piedalījās Smolers, Peterss, Dubovs, Svars, Sokolovs, Hofmans, Rozens un Fjodorovs. Laupītāji nogalināja trīs policistus, kas pēc kaimiņu zvana ieradās notikuma vietā. Vairākums no viņiem aizbēga, bet Gardšteinu nāvīgi ievainoja.

    Ārsts, kas bija izsaukts kaujinieku grupas īrētajā dzīvoklī pie ievainotā Gardšteina, par to paziņoja policijai. Policisti dzīvoklī atrada jau mirušā Gardšteina līķi ar 1910. gada 2. jūlijā izdotu “Liesmas” grupas biedra karti, kas apliecināja, ka tās īpašnieks ir šīs latviešu anarhistu komunistu grupas biedrs, kā arī instrukcijas bumbu izgatavošanai un detonēšanai. Atrada arī vēstules no Rīgas Centrālcietumā ieslodzītajiem partijas biedriem un vēstules no latviešu kaujinieku grupas Baku, laikrakstus Zensonis (“Censonis”), Brihwiba(“Brīvība”) un Parīzes “Melnais karogs”.

    23. decembrī Skotlendjards apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar 16. decembra uzbrukumu, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu esot veicis viņa brālēns Fricis Svars.

    1911. gada 2. janvārī kāds informators ziņoja par to, ka divi vai trīs no meklētajiem uzbrucējiem, ieskaitot grupas vadītāju Pēteri Pjatkovu, slēpjas Sidnejstrītā 100 Stepnijas apkaimē. 3. janvārī tur ieradās apmēram 200 policistu, kas aplenca visu rajonu.

    Teroristiem bija vieni no tā laika modernākajiem vācu ieročiem un liels daudzums munīcijas, kas ļāva viņiem veselu dienu atšaudīties pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Notikuma vietā ieradās pats britu iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils, daudzi preses pārstāvji un fotogrāfi. Pēc lielgabalu apšaudes aplenktajā ēkā sākās ugunsgrēks, kuru Čērčils ugunsdzēsējiem neļāva apdzēst, bet gaidīja kaujinieku mēģinājumu izlauzties cauri galvenajai izejai. Tomēr tas nenotika un ēkā ielauzušies policisti atrada vienīgi Friča Svara un Vilhelma Sokolova līķus. Pēteris Pjatkovs jeb “Krāsotājs” bija bez pēdām pazudis.

    Kaujas rezultātā bojā gāja trīs policisti un viens ugunsdzēsējs.

  7. Sidnejstrītas aplenkums Londonā (angļu: Siege of Sidney Street) bija Londonas policijas un britu armijas vienības kauja Stepnijas apkaimē ar latviešu anarhistiem 1911. gada 3. janvārī, kas piesaistīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un izraisīja debates britu parlamentā. Operāciju personīgi vadīja tā laika Lielbritānijas iekšlietu ministrs (Home Secretary) Vinstons Čērčils un tā tika nofilmēta

  8. Paldies,Ilze K.,kàrtéjo reizi labi sagatavota informàcija.Lai veicas arí turpmàk.

  9. ” tas iespējams tikai tiem, kuri jau ir nodzīvojuši un nostrādājuši Apvienotajā Karalistē piecus gadus un noformējuši pastāvīgā rezidenta karti.”
    —————————————————————–
    Latvijas un ES valstu pilsoņiem rezidenta karte UK nekad nav bijusi nepieciešama. Rezidenta karti līdz šim bija jākārto tikai Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, jo viņi nebija ES valstu pilsoņi un uz viņu rezidenta statusu neattiecās tie paši likumi, kādi attiecās uz ES valstu pilsoņiem.

    Nezinu kā būs pēc Brexit – varbūt kaut kas mainīsies šajā ziņā, bet ja cilvēks dzīvo 5 gadi UK un tā ir pastāvīgā dzīvesvieta, tad viņš ir rezidents. Rezidents pēc definīcijas ir cilvēks kas dzīvo valstī un kuram var nebūt valsts pilsonība.

    • Protams, ka nevajag PRC, britiem būs daudz vieglāk tādus izraidīt.
      Jo, kā zināms, tad kopā ar PRC līdzi nāk vēstule, kas apliecina, ka karti ieguvušajai personai ir visas tiesības dzīvot UK un izpildot attiecīgus nosacījumus pieteikties uz pilsonību. Tiem kam ir PRC un pavadvēstule Home Office nemaz neuzdrošināsies sūtīt kaut kādas vēstules ar aicinājumiem doties projām.

      • Nē – lai pieteiktos pilsonībai, jums vajag arī pieteikties PRC. PRC kartes esamība vai neesamība jums nekādas tiesības un garantijas nedod.

        Man PRC nav un netaisos tai pieteikties, jo LIKUMS TO NEPRASA. Bet par vēstulēm jūs esiet nosapņojis/usi.

        Neceliet kārtējo latviešu paniku – pietiek jau ka žurnālisti tā cenšās…

        • Tad kad tevi izmetīs no Lielbritānijas ārā, tad būs par vēlu kunkstēt. Man un manai ģimenei PRC jau ir. Es domāju par nākotni.

  10. Paldies Dievam, es tikko saņēmu savas mīļās mītnes valsts pilsonību. Bija jāgaida četri gadi kopš iesniedzu prasību, bet viss izdevās. Tagad man ir dubultpilsonība: LV / X. Par ko ļoti priecājos. un to pašu novēlu visiem pārējiem. Tā ir drošāk un palīdz gan labi integrēties citur, gan palikt uzticīgam savai Valstij. Paldies LV, ka pieņēma likumu, kas atļauj dubultpilsonību.

  11. ja buusi cilveeks ,suudus netaisiisi,neviens tevi aaraa nesuutiis

  12. Un kā tur UK ar nigeriem un arābiem ? Tos jau baidās aiztikt.

  13. un ka artiem kas nemaksa bernam alimentus kas ir Latvija,

  14. o sakas , mukiet tautiesi sudi vaga bus,,,zelta dzive beigusies,

  15. Īpaši uzmana tieši latviešus vai Latvijas iedzīvotājus? Vai skatās pēc tautības pasē?

  16. Par policiju-gribu pastāstīt gadījumu no savas pieredzes-biju aizbraukusi ciemos uz UK, ap 2iem naktī ,no vietas,kur ar draugu ciemojāmies,devos mājās.Sapratu,ka pati neatradīšu atpakaļceļu,piegāju pie patrulējošas policijas mašīnas un pateicu,ka esmu apmaldījusies.Viņi tikai atvainojās,ka vēl jāizbrauc maršruts un nogādāja mani uz adresi.Pagaidīja,kamēr atveru ārdurvis un aizbrauca…Latvijā diezvai riskētu jautāt policistiem kautvai pareizu virzienu,kur nu vēl sēsties mašīnā..Tāda lūk,situācija!

  17. latvieši atkal tēlo pasaules nabu. Muļķu valsts. Paši netiek galā ar mafiozo sistēmu, māca Angliju. Smieklīgie pāķi

  18. Man prieks, ka Anglijā jau vasara. Es ari negribētu pamest to valsti.
    Izraidīto skaits ir niecīgs, bet tā gribās celt traci! Kā mūsus visi diskreminē.

Draugiem Facebook Twitter Google+