10 lietas, ko tiem, kuriem nav bērnu, labāk neteikt tiem, kuriem ir bērni 12
1. Ak, es gan nekad nevēlētos bērnus. Nekad.
Nu tā. Vai tu domā, ka mūsu, vecāku, dzīve ir kaitinoša, monotoma, lieki izšķiesta, nenozīmīga?
2. Kā – tu neesi redzējusi/dzirdējusi to filmu/dziesmu, kas ir jaunajā televīzijas seriālā? To taču rāda jau trešo nedēļu!
Ak. Ticiet vai nē, mums var paiet trīs nedēļas, lai aiznestu veļu uz ķīmisko tīrītavu, nav speciāli atvēlēts laiks (vēl maksājot auklei), lai redzētu kino vai ietu nopirkt kādu īpašo disku, vai vienatnē skatīties televīzijas šovu. Mēs, iespējams, neredzēsim/nedzirdēsim to filmu/dziesmu nekad.
3. Tu man nekad nezvani.
Nevar pat iedomāties, cik daudz uzmanības paņem otra cilvēciņa dzīvības nosargāšana. Ja tu pagriezies prom uz piecām sekundēm, kāds jau paspējis nokrist vai sāk dejot uz galda, blakus plītij. Un, tiklīdz mēs noliekam bērnus gultās (kas pats par sevi ir kā uzkāpt Olimpā, ticiet man), mēs bieži vien paši iekrītam gultā. Tā ar mums ir. Tiešām. Un mēs visu laiku domājam, ka vajadzētu piezvanīt. Cerams, tam ir kāda nozīme, ne?
4. Mēs rīkojam pēcpusdienas pikniku dārzā, bet tas ir pasākums tikai pieaugušajiem.
Un mēs neieradīsimies. Mēs saprotam, ka ne katra sanākšana ir piemērota bērnu dalībai, bet pikniki un svinības, īpaši, ja tās notiek ārā, ļoti iepriecina bērnus (un vai zini, cik mūsdienās maksā aukle?). Mēs apsolāmies neņemt savas atvases uz nākamo sanākšanu krogā, ja iepriecināsiet, šoreiz mazliet atvieglojot mums dzīvi.
