10 olu krāsošanas receptes, kas nekad nepieviļ 1
Šogad Lieldienas krasi atšķiras no iepriekš pieredzētajām, jo koronavīrusa izraisītās pandēmijas dēļ daudzi atrodas pašizolācijā, bērni mācās attālināti, un arī vecāki, kam darbs ļauj, strādā attālināti. Ne vienam vien ir piezagušās bažas par to, kas viņus sagaidīs nākotnē. Taču ir arī pozitīvās ziņas: daba mostas, diena kļuvusi garāka par nakti, saule spīd, pavasara puķes zied. Arī Lieldienas ir klāt. Un šie svētki nav iedomājami bez kāda rituāla – olu krāsošanas.
Dzīvības simbols
Lieldienu olas un dekoratīvais zaķis uz Lieldienu galda ir dzīvības simbols. Ola simbolizē jaunu dzīvību un atdzimšanu, bet zaķis – auglību, pateicoties savām fenomenālajām vairošanās spējām.
Svētku galda dominante, protams, ir krāsotās olas. Tās var salikt koka vai māla groziņos, kurus izklāj ar sūnām, mētrām, speciāli diedzētu rudzu zelmeni. Var izmantot no bērzu zariem un citiem vijīgiem materiāliem uzvītus groziņus. Zaķis uz svētku galda var parādīties gan svečtura, gan sāls un piparu trauciņa atveidā, gan būt no šokolādes vai marcipāna.
Uz galda noteikti jābūt svecēm, kas simbolizē uguni un gaismu. Tās var būt apaļas vai olas formā – izvēloties šādas, godināsim sauli. Sveces var kārtot apaļos stikla, māla vai porcelāna trauciņos. Kā svečturi var izmantot arī vīna glāzes – lielākajās ielikt sveces vai glāzi apgriezt otrādi un sveci novietot uz glāzes pekas.
Mazajiem svētku svinētājiem patiks, ja uz galda būs krāsaini gardumi, tāpēc caurspīdīgos trauciņos var izkārtot šokolādes oliņas un konfektes krāsainos papīros.
10 ieteikumi no dabas krāsu paletes:
• Krāsojot olas, visplašāk izmantotais dabas materiāls ir sīpolu mizas, jo tās nekad nepieviļ – nokrāso ir baltās, ir brūnās olas, spēj radīt brīnumainas toņu gammas gan vienas pašas, gan kopā ar citām dabiskajām krāsvielām.
• Lai sīpolu mizu novārījums būtu intensīvāks un olas krāsojot padotos košākas, to sagatavo iepriekšējā vakarā vai vairākas stundas pirms olu krāsošanas.
• Ja vēlas iegūt marmoram raksturīgo stiegrojumu, sagriež sausas sīpolu mizas un pietin olai. Sīpolu mizas var arī sacaurumot ar papīra caurumotāju – tad sanāks olas ar pumpiņām.
• Var izgriezt aplikācijas: zaķīti, saulīti, puķīti vai ko citu, piesiet vai stingri pietīt olai un vārīt sīpolu mizu vai citu dabisko krāsvielu novārījumā. Veidosies interesants raksts un toņu daudzveidība.
• Olām var pietīt daudz ko: krokusu, atraitnīšu, hortenziju ziediņus, izplaucētas bērzu vai ievu lapiņas, putraimus, grūbas, kafijas biezumus, dilles, pētersīļu lapas. Lai dekors labāk turētos pie olas, to samitrina.
• Laba krāsviela ir melleņu ievārījums un aroniju biezenis. Šajā gadījumā olas nokrāsojas violetos un zilganpelēkos toņos.
• Eleganti pelēku toni olu čaumalām piešķir karkadē tējas novārījums. Ja šāds krāsojums šķiet pārāk vienmuļš, to var papildināt ar pētersīļu vai zemeņu lapiņu nospiedumu.
• Lai olu čaumalas notonētu dzeltenas, izmanto kurkumu. Vispirms olas 10 minūtes vāra ūdenī, kam pievienota krietna deva kurkumas (3–4 ēdamkarotes). Tad atdzesē zem auksta ūdens strūklas un 2–3 stundas notur kurkumas novārījumā.
• Sarkanbrūnas olas var dabūt, krāsojot sīpolu mizās, kam pievienots čili un arī karija pulveris.
• Jauno nātrīšu novārījumā ilgi turētas olas kļūst gaiši zaļpelēkas. Arī siena gružos vārītas olas iegūst zaļgani pelēcīgu toni.
