1066. gada 28. septembris 0
Pirms 950 gadiem, 1066. gada 28. septembrī, normāņu vikingi Vilhelma Iekarotāja vadībā šķērsoja Lamanšu, izceļoties Anglijā un sākot tās iekarošanu.
Tam bija tālejošas sekas topošās Lielbritānijas vēsturē, jo dažas nedēļas vēlāk kaujā pie Heistingsas no Normandijas nākušie iekarotāji sakāva anglosakšu armiju. Anglijas karalis Harolds krita. Par karali tika pasludināts Vilhelms Iekarotājs, kurš normāņu aristokrātiju padarīja par galveno noteicēju salā. Vēsturnieki Anglijas iekarošanu uzskata par radikālāko lūzumu Eiropas vēsturē pēc Romas krišanas. Tas ietekmēja Anglijas baznīcas, elites, kultūras un pat valodas tālāko attīstību. Vilhelma darbības iespaidā no normāniskā un anglosaksiskā sintezējās kas pilnīgi jauns, kas vairs nebija īsti ne viens, ne otrs. Pirms normāņu iebrukuma Britānija uzturēja ciešas saites ar Skandināviju, tagad tā pārorientējās uz Franciju. Britu vēsturnieku domas, vērtējot Vilhelmu Iekarotāju, dalās, jo, no vienas puses, viņš bija nežēlīgs iekarotājs, no otras – Lielbritānijas varenības pamatlicējs.
