1066. gada 28. septembris 0

Pievieno LA.LV

Pirms 950 gadiem, 1066. gada 28. septembrī, normāņu vikingi Vilhelma Iekarotāja vadībā šķērsoja Lamanšu, izceļoties Anglijā un sākot tās iekarošanu.

Kokteilis
Dvīņiem – telepātija, Vēzim – priekšnojauta: raganas spēks, kas piemīt katrai zodiaka zīmei
Kokteilis
Tev mājās ir kāds vecs rokaspulkstenis? 15 padomju laika lietas, par kurām kolekcionāri šobrīd gatavi maksāt labu naudu
Putins satvēra Trampu aiz elkoņa, bet pēc brīža pats nonāca neveiklā situācijā: ko atklāja pasaules līderu ķermeņa valoda?
Lasīt citas ziņas

Tam bija tālejošas sekas topošās Lielbritānijas vēsturē, jo dažas nedēļas vēlāk kaujā pie Heistingsas no Normandijas nākušie iekarotāji sakāva anglosakšu armiju. Anglijas karalis Harolds krita. Par karali tika pasludināts Vilhelms Iekarotājs, kurš normāņu aristokrātiju padarīja par galveno noteicēju salā. Vēsturnieki Anglijas iekarošanu uzskata par radikālāko lūzumu Eiropas vēsturē pēc Romas krišanas. Tas ietekmēja Anglijas baznīcas, elites, kultūras un pat valodas tālāko attīstību. Vilhelma darbības iespaidā no normāniskā un anglosaksiskā sintezējās kas pilnīgi jauns, kas vairs nebija īsti ne viens, ne otrs. Pirms normāņu iebrukuma Britānija uzturēja ciešas saites ar Skandināviju, tagad tā pārorientējās uz Franciju. Britu vēsturnieku domas, vērtējot Vilhelmu Iekarotāju, dalās, jo, no vienas puses, viņš bija nežēlīgs iekarotājs, no otras – Lielbritānijas varenības pamatlicējs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.