Pirms 630 gadiem, 1386. gada 19. oktobrī, Heidelbergas universitātē tika noturēta pirmā lekcija. Par leģendārās augstskolas dzimšanas brīdi gan oficiāli uzskata 18. oktobri, kad darba sākumam par godu notika dievkalpojums. Lekcija filozofijā sekoja nākamajā dienā. Mūsdienās šī slavenā Dienvid­vācijas mācību ie­stāde pieskaitāma vecākajām Eiropā, bet Vācijā tā ir visvecākā. Jau kopš viduslaikiem studēt uz Heidelbergu devušās daudzas vācbaltu dzimtu atvases. Tur mācījusies, piemēram, arī latviešu rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa. Pfalcas kūrfirsta Ruprehta I ar Romas pāvesta atļauju dibinātā Heidelbergas augstskola jau no paša sākuma kļuva slavena ar brīvdomību un autonomiju. Par mācībspēkiem tur nereti strādāja gaiši prāti, kas kādu politisku vai etnisku iemeslu dēļ bija spiesti pamest dzimtās vietas. No visiem Nobela prēmijas sa