Pirms 440 gadiem, 1582. gada 24. februārī, Romas pāvests Gregors XIII parakstīja bullu ”Inter gravissimas”, kas pasludināja kalendāra reformu jeb mūsdienās lietotā tā sauktā gregoriāņu kalendāra ieviešanu nepilnīgā juliāņu kalendāra vietā.

Lasītākie

Veselam

Pamosties plkst. 2.00 vai 3.00 naktī bez iemesla? Iespējams, pie vainas kāds no šiem pārtikas produktiem

Kokteilis

10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus

RAKSTA REDAKTORS

“Tas neesot iemesls darbnespējas lapai.” Sieviete piedzīvo mulsinošu situāciju pie ārsta, skaidrojumu sniedz Veselības inspekcija

Lasīt citas ziņas

Reforma bija nepieciešama, lai atjaunotu Lieldienu svinēšanu tās sākotnējā datumā, kas atbilda Saules pavasara ekvinokcijai, un novērstu tālāku šīs dienas kalendāro nobīdi vasaras virzienā. Reformas brīdī nobīde jau sasniedza 10 dienas. Saskaņā ar pāvesta rīkojumu, lai labotu kļūdu, 1582. gada 4. oktobrim uzreiz vajadzēja sekot 15. oktobrim. Kalendāra reforma tomēr radīja iebildes un nemierus zemēs un pilsētās, kur valdīja protestantisms, jo daudzi to uzskatīja par katoliciskās baznīcas patvaļu un mēģinājumu palielināt savu varu.