1582. gada 4. oktobrī. Kalendārs, kas radīja nemierus 8
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 440 gadiem saskaņā ar Romas pāvesta Gregora XIII pasludināto kalendāra reformu Eiropas lielākajā daļā tika likvidētas neprecizitātes, kuras gadsimtu gaitā bija iekrājušās juliāniskā kalendāra nepilnību dēļ.
Astronomi bija konstatējuši, ka vecais kalendārs no saules laika tobrīd atpalicis par desmit dienām (20. gadsimta sākumā tās jau bija 13 dienas). Tāpēc noteica, ka 4. oktobrim sekos 15. oktobris. Gregoriāniskais kalendārs tika akceptēts katoļu zemēs, tostarp ar Polijas karaļa Stefana Batorija pavēli arī poļu Vidzemē, taču protestantiskajā Rīgā kalendāra reforma ieguva politisku nokrāsu.
Pilsoņi to uztvēra kā katoļu un poļu varas mēģinājumu uzkundzēties. Sanāca, ka katoļi liek rīdziniekiem svinēt Ziemassvētkus un Lieldienas ne tajās dienās, kad ierasts, kas daudzus saniknoja.
Tā kā jau iepriekš bija nobriedis amatnieku ģilžu un ierindas namnieku konflikts ar aristokrātisko Rīgas rāti un pilsonība vēlējās lielāku noteikšanu pilsētā, kalendāra reforma izvērtās par detonatoru tā sauktajiem Kalendāra nemieriem, kas Rīgā sākās 1584. gadā un turpinājās septiņus gadus. Rīdzinieki galu galā izcīnīja tiesības saglabāt veco laika skaitīšanu un pie tās palika līdz pat 1918. gadam, kad vairākums Eiropas zemju jau sen dzīvoja pēc pāvesta Gregora ieteikuma.
Tradīcijas uzturēšanu, protams, nodrošināja atrašanās Krievijas impērijas sastāvā, kur arī dzīvoja pēc juliāniskā kalendāra. Ironiskā kārtā tā bija ķeizariskās Vācijas okupācijas vara, kas galu galā 1918. gada februārī parūpējās, lai Gregora kalendāru uz palikšanu ieviestu visā Latvijas teritorijā.
