Pirms 440 gadiem, 1582. gada 4. oktobrī, Romas pāvests Gregors XIII pasludināja kalendāra reformu, kas nozīmēja, ka tiek likvidētas neprecizitātes, kuras gadsimtu gaitā iekrājušās juliāniskā kalendāra nepilnību dēļ, un 4. oktobrim seko 15. oktobris.

Lasītākie

Velns slēpjas detaļās: 5 iezīmes, kas padara sievieti nepievilcīgu vīriešu acīs

Kokteilis

Gaišreģe Vanga biedējoši precīzi pareģojusi, kas notiks ar Donaldu Trampu

Nikns Putins negaidīti ierodas Minskā: ko Lukašenko sastrādājis?

Lasīt citas ziņas

Gregoriāniskais kalendārs tika akceptēts katoļu zemēs un arī Vidzemē, taču tam politisku iemeslu dēļ pretojās luterāniskā Rīga, kas atradās Polijas karaļa Stefana Batorija pakļautībā. Kā zināms, mēģinājumi ieviest jauno dienu skaitīšanu Rīgā izraisīja “Kalendāra nemierus” un veselu dumpīguma periodu no 1584. līdz 1589. gadam.