Pirms 430 gadiem, 1583. gada 18. martā, Piltenes pilī nomira leģendārais dāņu princis Magnuss (1540 – 1583), kuru Krievijas cars Ivans IV Bargais Livonijas kara laikā bija iecerējis padarīt par Livonijas karali un savu vasali.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

VIP galdiņš paliek tukšs: Putina partneris demonstratīvi atsakās no viņa piedāvājuma, Kremlis spiests taisnoties

Lasīt citas ziņas

Dānijas karaļa Kristiana III dēls un nākamā karaļa Fridriha II brālis apprecēja Ivana IV meitu, līdz ar to iepīdamies Maskavas valdnieka politiskajās intrigās. Tomēr, par lielām dusmām caram, Magnuss uzsāka pats savu politisko spēli, nodibināja kontaktus arī ar Polijas karali Stefanu Batoriju un kļuva par Kurzemes bīskapijas valdnieku. Kā valdnieks Magnuss izrādījās nekam nederīgs, jo bija izšķērdīgs un rīcībā haotisks. Savu dzīvi viņš noslēdza nabadzībā, pārtikdams vien no Polijas – Lietuvas valsts gādātā pabalsta. Princi sākumā apbedīja Piltenes baznīcā, bet 1662. gadā viņa pīšļus ar kuģi pārveda dzimtenē. Magnusa atraitne Marija kopā ar meitu atgriezās Krievijā.