Iesoļoja Maskavā un bez cīņas ieņēma Kremli 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 410 gadiem tā saukto Juku laiku un krievu–poļu kara apstākļos Žečpospoļitas poļu–lietuviešu karaspēks, Krievijas bajāru padomes aicināts, iesoļoja Maskavā un bez cīņas ieņēma Kremli.
Bajāru ieskatā, hetmaņa Staņislava Žolkevska komandētajam garnizonam bija jāmazina haoss Maskavā un tās apkaimē, kas jau tā nestabilajos laikos bija vēl vairāk pastiprinājies pēc tam, kad jūnija beigās Žečpospoļitas armija faktiski iznīcināja tautā nepopulārā cara Vasīlija Šuiska karaspēku kaujā pie Klušinas.
Pēc šīs sakāves Maskavā sākās sacelšanās, Šuiski gāza un ieslodzīja klosterī, taču varas vakuumu valstī, īpaši ārpus galvaspilsētas, tas tikai pastiprināja. Aktivizējās dažādi viltvārži, kas uzdevās par iepriekšējā cara Ivana IV Bargā “dēliem”.
Ietekmīgākais starp tiem bija Viltusdmitrijs II, kura rezidence tajā laikā atradās Kalugā. Viltusdmitrija II rīcībā atradās ievērojams militārais spēks. Viņa pusē jau bija pārgājusi daļa Maskavas valsts pilsētu.
Galvaspilsētas krišana viltvārža rokās bija reāla, tādēļ bajāru padome izlēma pieaicināt poļus. Drīz vien bajāri par jauno caru izvēlēja Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III dēlu, 15 gadus veco Vladislavu Vāsu.
Šī izvēle gan ārpus Maskavas nekad netika akceptēta, un “svešais cars” nekad nekļuva par pilnvērtīgu Krievijas valdnieku.
Savukārt vairākus tūkstošus vīru lielais poļu–lietuviešu garnizons Kremlī turpināja uzturēties līdz 1612. gada novembrim, kad tā sauktā poļu intervence noslēdzās ar viņu padzīšanu un kņaza Dmitrija Požarska un tirgotāja Kuzmas Miņina patriotiskās zemessardzes uzvaru.
