Pirms 370 gadiem, 1643. gada 4. janvārī, dzimis mūsdienu fizikas un dabaszinātņu izpratnes pamatlicējs, fiziķis, matemātiķis, astronoms, filozofs, alķīmiķis un teologs Izaks Ņūtons.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā viņa ieguldījumu, Ņūtonu uzskata par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem un izcilākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē, jo viņa formulējumi un teorijas lielā mērā veido mūsdienu fizikas zinātnes pamatus mehānikā, tāpat optikā. Ģēnijs zinātnei veltīja visu dzīvi. Viņš neapprecējās, un laikabiedriem tā arī nekad neizdevās pieķert Ņūtonu kādās romantiskās attiecībās. Franču domātājs un brunču mednieks Voltērs ar apbrīnu rakstīja: “Ņūtonā nebija ne kaislības, ne vājuma. Viņš nekad netika tuvojies sievietei.” Jāpiebilst, ka Izaks Ņūtons, analizēdams Bībeli, izdarīja arī savus secinājums par pasaules galu. Viņaprāt, tas pienākšot 2060. gadā.