1652. gada 29. augustā. Likumu tulkotājs latviešiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 370 gadiem Madlienas draudzes luterāņu mācītāja Hieronīma Depkina ģimenē piedzima Liborijs Depkins (1652–1708) – viens no pirmajiem vācu inteliģences pārstāvjiem, kas pievērsās tekstu tulkošanai latviešu valodā un sagatavoja latviešu valodas vārdnīcas, tāpēc pieminams latviešu rakstniecības vēstures kontekstā.
Depkins ieguva teologa izglītību Greifsvaldes universitātē un citviet Vācijas augstskolās, bet ap 1676. gadu atgriezās Rīgā un uzsāka mācītāja karjeru vispirms kā kapelāns barona Knoringa komandētajā pulkā, bet vēlāk arī kā Sv. Jāņa baznīcas latviešu draudzes mācītājs un Rīgas Domskolas rektors. Būdams viens no sava laika labākajiem latviešu valodas pratējiem, Depkins piedalījās Alūksnes mācītāja Ernsta Glika Bībeles pirmā latviešu tulkojuma rediģēšanā.
Dievkalpojumu vajadzībām 17. gadsimta beigās viņš sacerēja un tulkoja garīgas dziesmas latviešu valodā, ko tipogrāfiski izdeva. Depkina latviešu zemessargu Zviedrijas karaļa armijā vajadzībām tulkotie karaļa Kārļa XI kara laika likumi “Savādi kara tiesas likumi”, izdoti 1696. gadā, ir viena no pirmajām likumu publikācijām latviešu valodā. 17./18. gadsimta vidū viņš sagatavoja plašu, ap 16 tūkstošu vārdu lielu latviešu-vācu vārdnīcu, kuru nepaspēja izdot, taču tā saglabājusies manuskriptā. Toties 1705. gadā Lielā Ziemeļu kara apstākļos iznāca ap tūkstotis vārdu lielā “Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīciņa”. Jāpiebilst, ka Depkina muižiņa Rāmavā gan saistās ar Rīgas mācītāju Depkinu dzimtu, taču ne ar pašu Liboriju Depkinu.
