Pirms 340 gadiem, 1675. gada 10. augustā, Anglijas karalis Čārlzs II pakalnā Griničas parkā pie Temzas lika pamat­akmeni Karaliskajai Griničas observatorijai, kuras vārds kļuva pasaulē vairāk pazīstams pēc tam, kad 1884. gadā starptautiskajā konferencē Vašingtonā tika nolemts, ka tas būs punkts, caur kuru iet nulles (Griničas) meridiāns.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Lasīt citas ziņas

Observatorijas būve karaļvalstij izmaksāja 520 mārciņas. Ēkas celtniecībā izmantoja būvmateriālus no nojauktiem namiem, turklāt to uzcēla uz kāda nocietinājuma pamatiem. Vienā dienā ar celtniecības sākumu Anglijas karalis pasludināja, ka iedibina karaliskā astronoma posteni. Amatā iecēla astronomu Džonu Flemstidu. Iekārtot observatoriju viņam nācās uz sava rēķina. Viņa uzdevums bija sekot līdzi planētu un zvaigžņu kustībai, lai pilnveidotu navigācijas sistēmu. Mūsdienās Grīničas observatorijā atrodas muzejs.