Pirms 340 gadiem, 1675. gada 10. augustā, Anglijas karalis Čārlzs II pakalnā Griničas parkā pie Temzas lika pamat­akmeni Karaliskajai Griničas observatorijai, kuras vārds kļuva pasaulē vairāk pazīstams pēc tam, kad 1884. gadā starptautiskajā konferencē Vašingtonā tika nolemts, ka tas būs punkts, caur kuru iet nulles (Griničas) meridiāns.

Lasītākie

Putins jau šovasar var gūt panākumus Ukrainā, kas draud ar haosu Baltijā. Britu ģenerāļi ieskicē drūmākos scenārijus notikumu attīstībai

Ja jums ir 12 šādi ieradumi, pastāv lielāka iespēja nomirt agri 2

TV24

Donalds Tramps nupat “izšāvis no gurniņa” – sacelta pamatīga jezga

Lasīt citas ziņas

Observatorijas būve karaļvalstij izmaksāja 520 mārciņas. Ēkas celtniecībā izmantoja būvmateriālus no nojauktiem namiem, turklāt to uzcēla uz kāda nocietinājuma pamatiem. Vienā dienā ar celtniecības sākumu Anglijas karalis pasludināja, ka iedibina karaliskā astronoma posteni. Amatā iecēla astronomu Džonu Flemstidu. Iekārtot observatoriju viņam nācās uz sava rēķina. Viņa uzdevums bija sekot līdzi planētu un zvaigžņu kustībai, lai pilnveidotu navigācijas sistēmu. Mūsdienās Grīničas observatorijā atrodas muzejs.