Pirms 330 gadiem, 1683. gada 11. septembrī, pie Kālenbergas paugura Vīnes tuvumā notika kauja starp pilsētu aplenkušo turku un savienoto Sv. Romas līgas un Polijas – Lietuvas valsts karaspēku.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Cīņas beidzās nākamajā dienā ar pilnīgu turku sakāvi. Kopējie turku zaudējumi Vīnes aplenkumā un kaujā bija ap 60 tūkstošiem vīru. Saniknotais turku sultāns Mehmeds IV armijas komandieri lielvezīru Kara Mustafu pavēlēja nožņaugt ar zīda auklu. Militārajā vēsturē Kālenbergas kauja palikusi ar grandiozāko kavalērijas uzbrukumu, jo turku armiju lielā mērā satrieca 20 tūkstošu jātnieku uzbrukums Polijas karaļa Jana III Sobeska vadībā. Leģenda stāsta, ka Kālenbergas uzvaras rezultāts ir arī kruasānu tapšana – pirmie uzvarai par godu kraukšķīgos pīrādziņus pusmēness formā cepuši vīnieši. Otra lieta ir kafijas dzeršana. Pamestajā turku nometnē uzvarētāji atrada daudz maisu ar kafijas pupiņām, tādēļ arī pirmās Eiropas kafejnīcas radušas Vīnē.