1714. gada 27. augustā 0
Pirms 300 gadiem, 1714. gada 27. augustā, mācītāja ģimenē Sēlijā piedzima teologs un latviešu laicīgās rakstniecības tēvs Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu.
Daudz uzturējies Rietumeiropā, bija pārliecināts apgaismības ideju piekritējs un uzskatīja, ka šādu apgaismību pelnījuši arī latvieši. Vācietis Stenders nevainojami apguva latviešu valodu un pārzināja to tik labā līmenī, ka viņa uzrakstītā “Latviešu gramatika” (1761) un “Lettisches Lexicon” (1789), kas bija latviešu–vācu un vācu–latviešu vārdnīca, ilgi palika nepārspēti. Viņš rakstīja latviešiem domātas pasakas un stāstus, laicīgās dzejas kopojumu “Jaunas ziņģes” (1774), populārzinātniskus rakstus, valodnieciskus un reliģiskus darbus. Tajos netrūka didaktisku pamācību. Piemēram, par dzeršanas kaitīgumu. Literatūrzinātnieki norāda, ka Vecā Stendera latviešu literatūrā iedibinātās tradīcijas turpinājušās līdz pat 19. gadsimta beigām.
