Pirms 300 gadiem, 1716. gada 20. janvārī, Kasī pilsētiņā Francijas dienvidos piedzima arheologs, lingvists un rakstnieks Žans Žaks Bartelemī.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

18. gadsimtā viņu pazina visā Eiropā, jo, izmantojot senus bilingvālus tekstus, Bartelemī izdevās atšifrēt seno feniķiešu valodu un rekonstruēt tās alfabētu. Balstoties pieredzē, trīs gadus pavadot Itālijā un nodarbojoties ar arheoloģiskajiem izrakumiem, franču zinātnieks 1787. gadā izdeva tā laika “bestselleru” – romānu “Voyage du jeune Anacharsis en Grèce dans le milieu du IVe siècle” (“Jaunā Anaharsisa ceļojums uz Grieķiju IV gadsimta vidū”). Tas bija romāns, kurā populāri, it kā kāda skitu jaunekļa ceļojuma piezīmju veidā, tika aprakstīta senās Grieķijas arhitektūra, kultūra, sadzīve, sabiedrība. Ar šo darbu Bartelemī aizsāka rakstniecības žanru, ko sauc par “arheoloģisko romānu”. Grāmata 18. – 19. gadsimtā tika tulkota dažādās valodās un izdota visā Eiropā, tādējādi izraisot sabiedrībā pastiprinātu interesi par antīko Grieķiju.