Pirms 270 gadiem, 1743. gada 26. augustā, Parīzes ārsta un advokāta ģimenē piedzima par modernās ķīmijas zinātnes tēvu godātais Antuāns Lorāns de Lavuazjē.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Šis vīrs, kam bija lemts mirt zem giljotīnas Lielās franču revolūcijas dienās, mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no centrālajām personībām, ja runā par 18. gadsimta ”ķīmijas revolūciju”. Lavuazjē mainīja laikabiedru priekšstatus par šo zinātni, klasificēdams ķīmiskos elementus un vielas, pierādīdams, ka gaiss sastāv no dažādu gāzu maisījuma, bet ūdens no skābekļa un ūdeņraža. Tāpat tika atklāts, ka cilvēks ieelpotajā gaisā patērē skābekli, bet izelpo ogļskābo gāzi. Lavuazjē nebija noskaņots pret revolucionārajām reformām Francijā, taču par viņa nāves iemeslu kļuva apstāklis, ka paralēli zinātnei karaļvalsts laikā viņš bija nodarbojies arī ar nodokļu iekasēšanas tiesību atpirkšanu un piedziņu.