Pirms 260 gadiem, 1756. gada 27. janvārī, Zalcburgā, Austrijā, dzimis Volfgangs Amadejs Mocarts, kuru daudzi muzikologi uzskata par ievērojamāko komponistu cilvēces vēsturē.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Lasīt citas ziņas

Viņa pirmie skaņdarbi tapa jau piecu gadu vecumā, bet sava mūža 35 gados Mocarts radīja 626 skaņdarbus – 16 operas, 41 simfoniju, 20 sonātes un slaveno “Rekviēmu”. Izcilais latviešu skaņradis Emīls Dārziņš 1906. gadā žurnālā “Mūzikas Druva” sauca Mocarta mūziku par “daiļu”, bet pašu komponistu par “mūzikas Rafaelu”: “Mocarta mūzikā ir iekšā liels dzīves spēks, viņa ir jauna; jaunība un svaigums, tā sakot, dvesin dveš iz viņas pretim.” Uzskata, ka lieli nopelni komponista spēju atraisīšanā bija viņa tēvam Leopoldam, tobrīd vienam no labākajiem mūzikas pedagogiem Eiropā. Mocarta dzīve, līdzīgi Dārziņa mūžam, bija īsa, tādēļ gluži vai pravietiski skan Dārziņa rakstītais: “Arī Mocarts piederēja pie tiem pāragri attīstītajiem bērniem ar gudrajām acīm, par kuriem tautā mēdz teikt, ka tie ilgi nedzīvos, tādēļ ka ir priekš pasaules par labiem.”