Pirms 260 gadiem, 1756. gada 27. janvārī, Zalcburgā, Austrijā, dzimis Volfgangs Amadejs Mocarts, kuru daudzi muzikologi uzskata par ievērojamāko komponistu cilvēces vēsturē.

Lasītākie

Putins iet uz pilnu banku! Krievija slepus cenšas iesaistīt vēl vienu valsti karā pret Ukrainu

Kokteilis

“Diezgan nevīžīga un prasta” – Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņas un “drosmīgie” komentētāji

Trampa lūgums mediķiem pēc tam, kad pēc atentāta tika nogādāts slimnīcā, lika mediķiem pārsteigti raustīt plecus 3

Lasīt citas ziņas

Viņa pirmie skaņdarbi tapa jau piecu gadu vecumā, bet sava mūža 35 gados Mocarts radīja 626 skaņdarbus – 16 operas, 41 simfoniju, 20 sonātes un slaveno “Rekviēmu”. Izcilais latviešu skaņradis Emīls Dārziņš 1906. gadā žurnālā “Mūzikas Druva” sauca Mocarta mūziku par “daiļu”, bet pašu komponistu par “mūzikas Rafaelu”: “Mocarta mūzikā ir iekšā liels dzīves spēks, viņa ir jauna; jaunība un svaigums, tā sakot, dvesin dveš iz viņas pretim.” Uzskata, ka lieli nopelni komponista spēju atraisīšanā bija viņa tēvam Leopoldam, tobrīd vienam no labākajiem mūzikas pedagogiem Eiropā. Mocarta dzīve, līdzīgi Dārziņa mūžam, bija īsa, tādēļ gluži vai pravietiski skan Dārziņa rakstītais: “Arī Mocarts piederēja pie tiem pāragri attīstītajiem bērniem ar gudrajām acīm, par kuriem tautā mēdz teikt, ka tie ilgi nedzīvos, tādēļ ka ir priekš pasaules par labiem.”