Pirms 250 gadiem, 1766. gada 6. septembrī, audēja ģimenē Anglijā dzimis ķīmiķis, fiziķis un meteorologs Džons Daltons, vēsturē vairāk pazīstams kā krāsu akluma jeb daltonisma aprakstītājs un mūsdienu atomu teorijas tēvs.

Lasītākie

Putina pļauka Trampam: lai glābtu savu reputāciju, ASV prezidents būs spiests rīkoties. Kas patiesībā notika Stambulā?

Mīlestības un attiecību numeroloģija pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums

Taktiskais kodoltrieciens vai 50 tūkstošu karavīru ofensīva: 6 iespējamie Putina atriebības scenāriji kā atbilde uz Ukrainas “Zirnekļtīkla” operāciju

Lasīt citas ziņas

Viņš uzskatīja, ka ķīmiskos elementus veido atomi, un ieviesa atommasas jēdzienu. Daltons arī pirmais ievēroja temperatūru maiņas, gāzveida vielām mainot spiedienu, un 1801. gadā izteica teoriju, ka jebkuru gāzi attiecīgā spiedienā un zemā temperatūrā iespējams pārvērst šķidrumā. Daltons pats cieta no daltonisma. Pirmo reizi publiski savas izjūtas viņš aprakstīja 1794. gadā. Fiziķis atzinās, ka viņam asinis šķiet tādā pašā krāsā kā zāle. Pēc statistikas, pasaulē vidēji šis iedzimtais acs tīklenes defekts ir raksturīgs vienam vīrietim no desmit un vienai sievietei no simts. Daltonisms nav absolūts krāsu aklums (ahromatisms, kad pasaule ir melnbalta). Parasti daltoniķi neatšķir zaļo no sarkanā vai arī viss rādās zilganos vai iedzeltenos toņos.