Pirms 240 gadiem, 1775. gada 26. oktobrī, Lielbritānijas karalis Džordžs III pieņēma lēmumu oficiāli parlamenta priekšā pasludināt, ka britu Amerikas kolonijā izcēlies dumpis un situācijas normalizēšanai nepieciešams nosūtīt karaspēku.

Lasītākie

Ārsti brīdina: iecienītos un par veselīgiem uzskatītos produktos ir viela, kas var veicināt resnās zarnas vēzi. Kuri tie ir?

“Ne pirksts nav pakustināts.” Vēsturiskā restorāna “Sēnīte” atjaunošanai vāc līdzekļus, bet sabiedrība to vērtē ļoti pretrunīgi

TV24

“Ellē ir viens katls, kuru neapsargā – tur vārās latvieši!” Kāpēc Latvijā ir tā, kā ir, skaidro Zatlers

Lasīt citas ziņas

Nākamās ASV karš par neatkarību kļuva neizbēgams, kaut mēģinājumi nogludināt ekonomiskās un politiskās pretrunas starp Londonu un tās Ziemeļamerikas koloniju diplomātiskā ceļā bija ilguši vairāk nekā desmit gadu. Savā ikgadējā “troņa runā” parlamenta priekšā karalis uzsvēra, ka daži kolonistu līderi, vārdos paužot lojalitāti kronim, tomēr kūdot uz “izmisuma sazvērestību” un patiesībā vēloties radīt savu “neatkarīgu impēriju”. Džordžs III paziņoja, ka nolēmis problēmu atrisināt ar bruņotu spēku un gatavs pieņemt palīdzību arī no draudzīgām valstīm. Nelielas deputātu grupas aizrādījums, ka karaspēka iejaukšanās pamudinās kolonistus uz cīņu par neatkarību, ko tie nemaz nevēloties, netika ņemts vērā.