Pirms 240 gadiem, 1776. gada 4. jūlijā, trīspadsmit britu Ziemeļamerikas koloniju izveidotā pārstāvniecības institūcija – Otrais kontinentālais kong­ress – Filadelfijā pasludināja, ka minētās kolonijas atrodas kara stāvoklī ar Lielbritāniju un uzskata sevi par trīspadsmit neatkarīgām, suverēnām valstīm, kuras vairs nepakļaujas britu kronim, un apvienojas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lasītākie

Kokteilis

10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus

Veselam

Pamosties plkst. 2.00 vai 3.00 naktī bez iemesla? Iespējams, pie vainas kāds no šiem pārtikas produktiem

RAKSTA REDAKTORS

“Būs jāstrādā visas brīvdienas bez izņēmuma!” Modri pārsteidz pavāra darba piedāvājums un alga, kādu piedāvā Liepājā

Lasīt citas ziņas

Pēc jurista un diplomāta Džona Adamsa iniciatīvas advokāta Tomasa Džefersona sagatavotā deklarācija bija pirmais oficiālais dokuments, kurā minēts ASV vārds, taču tobrīd šo paziņojumu vēl nesauca par Neatkarības deklarāciju. Tā to sāka godināt vēlāk, bet 4. jūliju kā Neatkarības dienu dumpīgie štati sāka atzīmēt jau nākamajā, 1777. gadā. Vēl sešus gadus ilga Neatkarības karš, kas beidzās 1783. gadā, Londonai atzīstot agrāko koloniju neatkarību. ASV Neatkarības deklarācijā iekļautās vienlīdzības un demokrātijas idejas 18. un 19. gadsimtā kalpoja par paraugu arī citām Dienvidamerikas, Āfrikas un Eiropas nācijām, kuras cīnījās par neatkarību un sagatavoja savu valstu pamatdokumentus.