1776. gada 4. jūlijā 0
Pirms 240 gadiem, 1776. gada 4. jūlijā, trīspadsmit britu Ziemeļamerikas koloniju izveidotā pārstāvniecības institūcija – Otrais kontinentālais kongress – Filadelfijā pasludināja, ka minētās kolonijas atrodas kara stāvoklī ar Lielbritāniju un uzskata sevi par trīspadsmit neatkarīgām, suverēnām valstīm, kuras vairs nepakļaujas britu kronim, un apvienojas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pēc jurista un diplomāta Džona Adamsa iniciatīvas advokāta Tomasa Džefersona sagatavotā deklarācija bija pirmais oficiālais dokuments, kurā minēts ASV vārds, taču tobrīd šo paziņojumu vēl nesauca par Neatkarības deklarāciju. Tā to sāka godināt vēlāk, bet 4. jūliju kā Neatkarības dienu dumpīgie štati sāka atzīmēt jau nākamajā, 1777. gadā. Vēl sešus gadus ilga Neatkarības karš, kas beidzās 1783. gadā, Londonai atzīstot agrāko koloniju neatkarību. ASV Neatkarības deklarācijā iekļautās vienlīdzības un demokrātijas idejas 18. un 19. gadsimtā kalpoja par paraugu arī citām Dienvidamerikas, Āfrikas un Eiropas nācijām, kuras cīnījās par neatkarību un sagatavoja savu valstu pamatdokumentus.
