1784. gada 30. janvārī 0
Pirms 230 gadiem, 1784. gada 30. janvārī, ar Krievijas Senāta rīkojumu Rīgas rātei tika uzdots uzņemt latviešu mastu šķirotājus par namniekiem, tas ir, pilntiesīgiem Rīgas pilsoņiem ar īpašumtiesībām.
Mastu šķirotāju amatā jau kopš viduslaikiem dominēja latvieši, un šos vīrus var uzskatīt par latviešu kapitālisma celmlaužiem. Mastu šķirotāju cunftē darbojās ap 50 meistaru un zeļļu. To uzdevums bija šķirot un klasificēt pa Daugavu plostos lejup nākošos mastu kokus, kurus eksportēja tālāk uz kuģniecības lielvalstīm Angliju un Nīderlandi. No Rīgas namnieka tiesības vēl agrāk ieguvušo mastu šķirotāju Grunduļu dzimtas nācis 19. gad simtā slavenais Rīgas aptiekārs Dāvids Hieronīms Grindelis. Slavenas bija arī Šteinhaueru un Briņķu dzimtas. Daudzi Rīgā strādājošie latvieši tajā laikā bija tikuši pie turības, taču pilsētas varas struktūrās dominējošie vācieši turpināja pie katras iespējas kavēt latviešu iekļūšanu lemttiesīgajā augšslānī. Krievijas Senāta lēmums mastu šķirotāju tiesību lietā tika pieņemts pēc ilgas tiesāšanās.
