Pirms 230 gadiem, 1785. gada 26. jūnijā, Jelgavas mehāniķis, Blankenfeldes muižas dzimtļaužu dēls Ernests Johans Bīnemanis pirmo reizi publikai demonstrēja savu gaisa balonu, kas bija tapis, iedvesmojoties no francūžu Žozefa un Etjēna Mongolfjē izgudrojuma.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

Lasīt citas ziņas

Bīnemanis bija apsolījis, ka sagatavos ko francūžu sniegumam līdzīgu, ja Jelgavas pilsoņi saziedos šim mērķim naudu, jo “lielie baloni vienmēr ir ļoti dārgas mašīnas”. Nauda tika saziedota, bet balons gan iznāca tikai pusmetra diametrā, izgatavots no liellopu aklās zarnas apvalka. Uz balona par godu Kurzemes un Zemgales hercogam Pēterim Bīronam un viņa dzīvesbiedrei Dorotejai bija uzkrāsoti burti P un D. Bīnemanis arī turpmāk eksperimentēja ar samērā nelieliem gaisa baloniem, kurus augšup cēla sakarsēts gaiss. Tiesa, tie necēla gaisā ne cilvēkus, ne arī kādas citas dzīvas būtnes.