Pirms 220 gadiem, 1793. gada 5. septembrī, Lielās franču revolūcijas laika Francijas konvents pieņēma lēmumu ”Par terora pasākumiem kontrrevolucionāru aktivitāšu apspiešanai”.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Eiropa kaut ko tādu pieredzēja pirmo, taču, kā tagad zinām, ne pēdējo reizi. Par franču jakobīņu revolucionārā terora upuriem astoņu mēnešu laikā kļuva līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Absolūtā vairākumā tie bija radikālo jakobīņu politiskie pretinieki žirondisti – arī revolucionāri noskaņoti, tikai mērenāk. Tādējādi terors bija līdzeklis, lai likvidētu politiskos sāncenšus un sagrābtu varu. Ar nāvessodu piespriešanu nodarbojās revolucionārie tribunāli. Par objektīvu apcietināto vainas izvērtēšanu nevarēja būt ne runas. Jakobīņu līderis un galvenais ”Lielā terora” ideologs Maksimilians Robespjērs paziņoja: ”Revolucionārā vara nozīmē brīvības despotiju pret tirāniju.” Zīmīgi, ka arī Robespjērs galu galā nonāca zem giljotīnas, jo tika apsūdzēts sazvērestībā.