Pirms 220 gadiem, 1793. gada 5. septembrī, Lielās franču revolūcijas laika Francijas konvents pieņēma lēmumu ”Par terora pasākumiem kontrrevolucionāru aktivitāšu apspiešanai”.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Eiropa kaut ko tādu pieredzēja pirmo, taču, kā tagad zinām, ne pēdējo reizi. Par franču jakobīņu revolucionārā terora upuriem astoņu mēnešu laikā kļuva līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Absolūtā vairākumā tie bija radikālo jakobīņu politiskie pretinieki žirondisti – arī revolucionāri noskaņoti, tikai mērenāk. Tādējādi terors bija līdzeklis, lai likvidētu politiskos sāncenšus un sagrābtu varu. Ar nāvessodu piespriešanu nodarbojās revolucionārie tribunāli. Par objektīvu apcietināto vainas izvērtēšanu nevarēja būt ne runas. Jakobīņu līderis un galvenais ”Lielā terora” ideologs Maksimilians Robespjērs paziņoja: ”Revolucionārā vara nozīmē brīvības despotiju pret tirāniju.” Zīmīgi, ka arī Robespjērs galu galā nonāca zem giljotīnas, jo tika apsūdzēts sazvērestībā.