Pirms 210 gadiem Parīzē nelielas rocības veikalnieka ģimenē piedzima franču ķīmiķis Žans Baptists Busengo – viens no agroķīmijas un augsnes zinātnes pamatlicējiem, Eiropā pirmās lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas radītājs.

Lasītākie

Kokteilis

Auns ir atkarīgs no kafijas, bet Zivis – no alkohola. Kādu atkarību riski dominē katrai no horoskopa zīmēm?

TV24

Andris Bite: Viņi nav nekādi patvēruma meklētāji – tas ir milzīgs melnais bizness

Kokteilis

Cilvēkiem, kas dzimuši šajos četros datumos, piemīt īpaša spēja dziedināt citus

Lasīt citas ziņas

Busengo pēc izglītības bija kalnu inženieris, ģeologs, taču viņu saistīja arī ķīmisko procesu pētīšana augos, vielu aprite dabā un augu barošanās. Franču zinātnieks atklāja jebkuram mūsdienu agronomam pazīstamo slāpekļa apriti dabā, to, ka augi augšanai nepieciešamo slāpekli uzņem nevis no gaisa, bet no augsnes, bet tauriņzieži to bagātina ar slāpekli. Busengo zinātniski pamatoja nepieciešamību mēslot augsni ar tolaik pieejamiem slāpekli saturošiem līdzekļiem – kūtsmēsliem un guano. Lauku īpašumā Pehelbronnā pie Strasbūras gūto pieredzi zemkopībā Busengo apkopoja divsējumu rokasgrāmatā “Économie rurale” (”Lauku ekonomija”), kurā mācīja veidot lauksaimniecību uz zinātniskiem pamatiem. Viņa darbs kļuva populārs un tika tulkots daudzās valodās.