Pirms 210 gadiem, 1805. gada 2. aprīlī, Odensē nabadzīgā  kurpnieka ģimenē dzimis visu laiku slavenākais dāņu rakstnieks, dzejnieks un pasaku autors Hanss Kristians Andersens.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Viņa spalvai pieder šedevri “Neglītais pīlēns”, “Sniega karaliene”, “Princese uz zirņa”, “Mazā nāriņa”, “Karaļa jaunais tērps”, “Īkstīte”, “Nelokāmais alvas zaldātiņš” – kopumā ap 160 pasaku. Tās tulkotas vairāk nekā 120 valodās un Andersena pasaku kopums atzīts par literāro darbu, kas iemieso Rietumu civilizācijas morāles normas. Pirms kļūt par rakstnieku, Andersens paguva pastrādāt par audēju, bija Dānijas Karaliskā teātra aktieris, un viņa jaunība bija trūkuma un sūruma pilna. Atzinību vispirms guva viņa romāni, šobrīd ārpus Dānijas tikpat kā nezināmi, un tikai pēc tam nemirstīgās pasakas. Latviski tās pirmo reizi tulkotas 1859. gadā. Andersena darbus cildināja arī padomju laikā, un ne tikai literārās vērtības dēļ. Kā 1955. gada atzīmēja žurnāls “Zvaigzne”: ”Andersena pasakas skar arī plašākus sociālus apvāršņus un pasaku tēli pauž asu satīru par buržuāziskās sabiedrības valdošajām aprindām.”