Pirms 200 gadiem, 1814. gada 13. augustā, garīdznieka ģimenē Zviedrijas vidienē piedzima nākamais fiziķis un viens no spektroskopijas zinātnes pamatlicējiem Anderss Jonass Ongstrēms.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

Lasīt citas ziņas

Kļūdainas uzvārda izrunāšanas dēļ šo vīru mēdz saukt arī par Angstrēmu. Tāpat kodolfizikā tiek lietota viņa vārdā nosauktā garuma mērvienība angstrēms, kas ir 10 -10 m. Spektroskopija pēta atomu kodolu, atomu un molekulu struktūru, vielas vai vides ķīmisko sastāvu, izmantojot to spektrus. Ņemot vērā prātam grūti aptveramos attālumus, bez Ongstrēma idejas par spektrālanalīzes pielietošanu būtu grūti noskaidrot, no kā sastāv zvaigznes. Princips – katram ķīmiskajam elementam atbilst savas spektra krāsu līnijas. Zinātnieks 1862. gadā konstatēja ūdeņraža spektru Saulē, bet sešus gadus vēlāk Upsalā publicēja Saules spektrālo līniju atlantu.